local-stats-pixel fb-conv-api

Uz visu - mīlestības dēļ 92

51 0

"Lai nu kurš, bet es zinu kādas mokās sagādā mīļotā cilvēka aiziešana. Pirms apmēram diviem gadiem mani pameta puisis kuru tiešām ļoti mīlēju, bet arī dzen daudz sapināju. Mana kļūda bija tā kā pa vēlu sapratu cik ļoti man viņš ir vajadzīgs. Šķiet ka vairāk kā divus mēnešus neizkāpu no gultas. Zemes vietā zem manām kājām bija purvs. Vai zini filmu "Bezgalīgais stāsts "". "Jā " viņš ieintresēti atbild un es turpinu "Tur bija zirdziņš kas slīka purvā. Šī aina pilnībā raksturo mani pirms tiem diviem gadiem. Pirms tam frāze, man sāp sirds, likās tik banāla un apsurda un laikam tāpēc ka pārāk daudz par to biju smējusies , man šo privilēģiju nācās izbaudīt uz visiem simts. Tāpēc nesaki ka es par to neko nezinu. Vienīgā atšķirība starp mums ir tā kā es nepadodos. Vienu neveiksmīgu attiecību dēļ es neliekšu sev pašu skaitāko dzīvē,kaut ggan pastā iespēja atgriesties purvā " Ieelpoju un paskatos uz Tomu. Viņš ir nodūris acis it kā būtu par kaut ko nokaunējies."Piedod! Piedod ka par Tevi izdarīju secinājumus neko par Tevi nezinot" viņš žēli noteica. Jaatdzīst tas izskatījās tik piemīligi, tā vien gribējās viņam pieskriet klāt un sabužināt viņu "savaldi savus hormonus Sabīn "pie sevis stingri noteicu, bet kaut kas man ir jadara. "Nu beidz viss taču kārtībā! Starp citu Tu tiešām neko par mani nezini, pat tādu elementāru lietu kā manu vārdu, Sabīne " es centos mainīt tēmu laikam man tas izdevās viņš paskatījās uz mani un pasmaidīja. Saprotot to kā viņš tūlīt teiks savu vārdu es pasteidzos viņam priekšā "Toms, es zinu no lapiņas kas Tev ir piesprausta ddarbā. Paskat jau saule aust esmu tiešām ilgi Tevi aizkavējusi" priecīga saku. Viņš pieceļas kājās padod man roku un saka "Es tiešām nepamanīju kā pagāja laiks. Es tiešām gribētu palikt, bet mums tomēr vajadzētu iet". " Protams " noteicu un mēs sakām kustēties. Pa ceļam runājam maznozīmīgas lietās, kādu mūziku klausāmies, kas kuram garšo, kādi ir hobiji u.t.t Vienīgais kas mūs satrauca bija ar Veiksmi neapveltītie taureņi kas pēc letālam sekām atsitoties pret mašīnas vējstiklu rotāja šosejas malu. Mums abiem viņus tiešām bija patiesi žēl, bet palīdzēt jau mēs vairs nevarējām.
Tā arī bijām nonākuši līdz piemājas veikaliņa. Es protams gaidīju savādāku atvadīšanos, bet ttikai vēss čau nelika no manas sejas pazust smaidam.
Tik tikko biju ierušinājusies savā alā kaut kur starp daudzajiem spilveniem saņēmu jāatzīst gaidīto izziņu. "Lūdzu pirms tiešām pieradini mani pie sevis, padomā vai tas tiešām ir tas ko vēlies! ". "Protams " spiedzu no laimes pa visu māju. Bibera fanes viņa koncertā ir tikai smilkstoši kucēni salīdzinot ar maniem basiem. Katrā ziņā tagad viņam neatbildēšu, lai jau mazliet pa nervozē, bet rīt jau atkal būšu pie dienesta izejas
.

51 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Naakamooo
0 0 atbildēt