Tā mēs nosēdējām vairākas stundas, klusējot vērojot jūru un baudot viens otra sabiedrību. Tad viņš lēnām izņēma savu telefonu laikam vēlējās uzzināt cik ir pulkstenis. Arī es neuzkrītoši paskatījos tajā. Telefona displeju rotāja naktstauriņš. Tagad tikai apjēdzu ka nosaucot mani par naktstauriņu viņš nebija domājis neko sliktu. Vainīga bija tikai manas samaitātības pakāpe. Jutu ka mana mugura paliek stīva, ļoti gribējās pret kaut ko atspiesties. Te pat blakus bija viņa plecs, nau vārdiem izsakāms cik ļoti es gribētu pieglausties tam, bet zinu ka tādu vājību nevaru atļauties, jo neparko negribu kaut ko sabojāt. Tad nu lai kārdinājums neņemtu virsroku parāpoju tālāk no viņa un atspiedos pret koku. Toms pagriezās pret mani un beidzot ierunājās "Jā Tu tik daudz zini, pastāsti man kas ir mīlestība? " Šis sarkastiskais tonis nebija īpaši patīkams, bet pie sevis nodomāju " Lai jau iet" , man vienmēr par šādām lietām ir paticis filozofēt. "Mīlestība ir kā tauriņš kūniņā. Iemīļotie mēs palaižam tauriņu ārā no kūniņas ar katru mīlu vārdu, glāstu,rūpēm vienam par otru mēs padaram tauriņa spārnus skaistākus, krāsainākus.Protams visu laiku nevar būt tikai labi. Tā pat kā pēc vasaras ir ziema arī jūtas var iestāties ledus laikmets. un kā mēs zinām tauriņiem nepatīk aukstums. Un šis ir tas brīdis kad sākās cīnīšanās par mīlestību, jebšu vienmēr ir jaatrod laiks lai cilvēks kuram Tu soli mūžīgu mīlestību tiešām justos mīlēts, bet nevienu brīdi nedrīkst aizmirst ka tauriņš ir ļoti trausls, tāda arī ir mīlestība, ja mēs to saspiežam pārāk cieši un turam važās mēs to vienkārši varam piebeigt. Ar to es gribēju pateikt ka tā ir skaistākā lieta dzīvē, bet arī tās ir smags darbs kurā katra haltūrēšana nepaliks bez sekām " beidzot beidzu lai pārāk viņu nenogarlaikotu. "Tavi vārdi ir skaisti, bet reiz kad Tu tiešām ar to saskarsies vairs tik daiļrunīgi par to nerunāsi" viņš domīgi nomurmina. Šijā brīdī es tiešām palieku dusmīga un paaugstinātā balsī saku"
Tev patiks šie raksti
