Uz visu - mīlestības dēļ 42

Sēžu uz palodzes ar vienu roku malkoju nebaudāmako vīnu kādu jeb kad esmu dzērusi, bet ar otru stumju vienu cigareti pēc otras pie savām lūpām. Un kā plēsīgs zvērs vēroju savu laupījumu, precīzāk telefonu gultā. "Nu cik ilgi tā var? Es te drīzāk ātrāk no ziņkārības nosirmošu un par bezjēdzīgu gaidīšanu bonosā dabūšu plaušu vēzi " pie sevis murminu. Ar lidvāveres vienīgiem manevriem metos virsū telefonam. "Piedod, man noteikti savu žulti nevajag izgāst un Tevi,bet suga pie kuras Tu piederi ir likusi no jums turētiespa gabalu. Jeb jūsu valodā mana sirds ir sadauzīta sīkas lauskas. Tieši tagad esmu nokārtojis savu dzīvi un neko nevēlos mainīt . Ceru saproti mani un šī mazā fiasko dēļ nemainīsi ieradumus un vēl iegriezīsies pēc cigaretē. Tā pamatīgi iekniebju sev rokā, pēc šī noteikti paliks zilums,bet es vienalga nespēju noticēt ka nē sapņoju un esmu nomodā. Laikam smadzenes eksplodēja, jo vairs es tiešām nesaprotu neko. Nē drīzāk izkrita caur muti un tās nebūtu nekas neiespējams jo jau vairākas minūtes tās neveras ciet.
Pēc brīža tomēr veselais saprāts atgriežas,ātri tas jāizmanto jo tās var nebūt uz ilgu laiku.
"Tā tad pie visa vainīga ir kāda maita no viņa pagātnes. Nekas nau zaudēts man tikai mazliet japacenšās. Nebūs viegli bet viņa smaids mani var pierunāt uz visu" cenšos sevi mierināt un reizē pārliecināt. Uz šo sms es neatbildēšu lai jau viņš domā ka tik vienkārši padošos. Ja es neko par viņu nezinu, bet gribu ticēt ka viņš ir tā vērts lai nepadotos
Protams no jūsu atsaucības būs atkarīgs rakstu daudzums. Ja tiešām kādam intrese šis stāsts varu pacensties rakstīt bieži; )