Uz klāja #50

Man pēkšņi galvā atvērās skapis, pilns ar naidu, kas laika gaitā sakrājies. Jau kopš trešās klases Elīza mani pazemoja puišu, kas man patīk priekšā. Alise no septītās klases sāka iepirkties uz mana rēķina. Deina visu mūžu ir iedalījusi cilvēkus populārajos un nepopulāros. Šādi sīkumi bariem pēkšņi sakrājās manī. Es nolēmu vienkārši iet pagulēt, un visu aizmirst. Es pamodos diezgan vēlu. Bija vējains, un mēs ātri braucām. Saule karsēja, vējš saldēja. Es uztaisīju trīs maizītes ar desu, un devos lejā uz istabiņu. Tur jau gulēja mans istabas biedrs Kaspars, viņš čatoja ar mammu telefonā. Tad viņš mammai pateica attā, un mēs kopā ēdām maizītes, un pļāpājām. Es viņu iepazinu daudz vairāk, man viņš sāka reāli iepatikties. Viņš man vairs nebija smuks puisis, kas bez krekla staigā pa klāju. Pēc brīža sāka līt lietus, vējš pieņēmās spēkā, un jahta sāka traki šūpoties. Kaspars uzskrēja augšā, un pēc brīža nesās lejā, ' vētra '!! - Kaspars elsojot iesaucās. Es skrēju augšā, lai kautkādā veidā palīdzētu. Par spīti stūrei mēs braucām nepareizajā virzienā, es dzirdēju briesmīgu skaņu, un jahtā no lejas sāka pildīties ūdens. Visi jau vilka tās somas, paldies dievam es tikko biju uzlādējusi telefonu un ieliku to somā. Tās ir ūdens necaurlaidīgas. Mums bija daži glābšanas riņķi, un daži peldriņķi. Katram pietika, tāpēc mēs tos uzvilkām. Pauls ierosināja visiem sasiet kopā rokas, lai peldot nepazustu. Tā bija vienīgā izeja, peldēt. Mazajā šaurajā gaitenītī ūdens jau bija līdz ceļiem. Es somu piebāzu cik iespējams ar ēdienu, mani parāva, un mēs lecām....
Tajā brīdī es zaudēu samaņu, un pamodos nezināmā vietā, nezināmā laikā un ar mani bija kaspars, viņš peldēja cik spēja. Es viņam palīdzēju, es spirinājos un grūdos pa ūdeni ar rokām, tas bija ļoti grūti, jo man mugurā bija smaga soma, peldriņķis traucēja, un līdzi vilkās seši parubījušies cilvēki. Nu jau pieci, tikko pamodās Pauls un palīdzēja mums. ' Sala!' ' - es aizelsusies iekliedzos. ' tiešām! ' - Pauls apstiprināja. Mēs ar pēdējiem spēkiem peldējām pāri vilņiem, un kad bijām desmit metrus no krasta, vilņi nesa mūs paši.