Uz klāja #30

Sveiki spociņi. Šodien rakstu apvienošu ar stāsta "varoņiem"

2. Diena. Apmēram 10:00 visi jau bija pamodušies, saule arī rādija to uz ko viņas stari ir spējīgi. Draudzenes dzēra tēju un ēda maizītes, ko bija pagatavojusi. Mēs vēl nebijām ārā no Latvijas robežām, bet jau bija tāda sajūta, ka nobraukts miljons gadu. Pauls vēl gulēja, neticami. Es kādreiz gāju pavāru kursos, vairs jau nē, bet tagad zinu dažādas superīgas receptes. Esmu jahtas "šefpavārs", kā izdomāja Deina. Tā nu no produktiem, kas bija palikuši mazāk es ātri uztaisīju garšīgus salātus, un tos pasniedzu draugiem, un Pauls momentāli bija pamodies, un bija gatavs ēst. 'Yayy'- kā mazs bērns iesaucās Kārlis. 'Esam ārā no Latvijas'. 'Beidzot varam sākt meklēt piedzīvojumus'- Elīza iespiedzās.
Arī man nelāgā nojauta pārgāja. Varbūt tā bija tikai īslaicīga baile no septiņu cilvēku pieskatīšanas. Tā nu meitenes atkal nokrita savos krēslos, ar žurnāliem, kokteiļiem, un saulenēm, bet es aizgāju sakārtot istabu. Klājot gultu iedomājos, ja nu būtu emergensy situācija... Tā nu es katram ierosināju sakrāmēt savu ārkārtas gadījuma somu. Viena siltā jaka, sega, lukturīts, ēdiens. Somas kuras viņi paņēma līdzi bija ļoti lielas tāpēc pietika vieta arī drēbēm. Bigās mēs izdomājām tā, ka vienā somā būs visas segas, vienā viss ēdiens, un drēbes..... Bijām pilnīgi nodrošinājušies, es biju priecīga, un beidzot varēju ar mierīgu sirdi nodoties atpūtai.