Ūdens tik silts kā piens0

Jūra, saulriets, mākoņi, ūdens tik silts kā piens
tās ir manas atmiņas
peļķe, izdegusi lode, vate debesīs un ūdens tik silts kā piens
tās tavas atmiņas
jūra nav peļķe, saule nav lode, vate nav mākoņi
re, viens vakars, bet katram savas atmiņas
kas mēs bijām viens otram? vai arī katram citādāk?
mūs vienoja krītošas zvaigznes jo tu ķēri tās lai mirdzētu, bet es es ķēru tās lai tām nesāpētu
esam kā saulriets un saullēkts, tik dažādi, bet tik vienoti
mums ir kopīgas atmiņas, bet tomēr katram pašam savas
tikai ūdens tik silts kā piens mums atmiņās kopīgs, jo jūtam vienoti