local-stats-pixel

Turpinājums. [41]6

 169  0

PIEKTDIENA.

EVA.

-Labrīt.- nomurminu, ieejot virtuvē, lai uztaisītu sev ko ēdamu.

-Labrīt.- tante man uzsmaida un turpina dzert savu ik rīta kafiju.

-Beta vēl guļ?

-Jā. Viņa ir apslimusi. Es ceru, ka nedusmojies par mājas arestu.

-Viss kārtībā. No vienas puses es jūs saprotu.

-Jauki. Kad esi gatava braukt, pasaki. Māris tevi aizvedīs uz skolu.

Piekrītoši pamāju un uzleju savai tējai verdošu ūdeni.

***************************************************************************************

-Čau.- pie manis pienāk Artūrs un apsveicinas.

-Čau.

-Dzirdēju, a tev atcelts mājas arests.

-Itkā. Un kas?

-Varbūt nosvinam?

-Kā?- iesmejos.

-Aizejam šovakar kaut kur. -puisis ierosina.

-Klau..- domīgi iesāku, - Tā nav laba ideja.

-Kāpēc?

-Tu nesen izšķīries ar Margaritu.

-Nu un?

-Un.. tas nav pareizi.

-Kas tad ir pareizi?

-Es negribu problēmas.

-Tev nebūs problēmu. Mēs varam aiziet kaut kur tāpat. Kā draugi.

-Artūr.. - smagi nopūšos.

-Eva, lūdzu?

Gribu jau ko teikt, taču tad klasē ienāk klases audzinātāja.

-Labdien.- viņa nomurmina un apsēžas savā vietā. -Ceru, ka jau zināt jaunumus.

-Kādus?- Kristofers ievaicājas.

-Margarita vairs nemācās mūsu klasē.

Pēc šī teikuma sajūtu, kā puisis man blakus saspringst.

-Kāpēc? - ievaicājos.

-Personīgu iemeslu dēļ.

Pārējā stundas daļa tika aizvadīta runājot par balli.

-Kā tad būs ar to vakaru? Es nelūdzu neko neiespējamu.- Puisis atkal ierunājas.

-Labi.- piekrītu, taču jutos aizkaitināta, jo man nepatīk,ja man ko uzspiež.

-Ideāli. Cikos man būt pie tevis?

-Nezinu. Cikos tev ir ērtāk?

-Varbūt uzreiz pēc skolas?

-Bet man jānoliek soma.

-Nekas, noliksi Aiziešu tev līdzi.

-Bet man arī jāpārģerbjas.

-Nekas, domā, ka neesmu redzējis kailu sievieti?- puisis iesmejas un es veltu viņam zīmīgu skatienu.

-Piedod.- viņš nomurmina.- Bet nopietni, es pagaidīšu.

Saprotot, ka no viņa tik viegli vaļā netikšu, piekritu.

-Nu re. Ar to ari vajadzēja sākt.

Stundas pagāja nemanot, un bija pienācis likten;igais mirklis, kad bija jādodas mājās.

-Mēs tiešām nevaram tikties vēlāk?- ierunājos.

-Nē. Viss jau ir norunāts.

-Nu labi. Pagaidi mani tepat.- nomurminu, kad esam tikuši pie korpusa durvīm.

-Nē.

-Ko - nē?

-Es iešu augšā.

-Bet mājās ir Beta.

-Tu no viņas kautrējies?

-Nē.- pašsaprotami nosaku un attaisu koda durvis.

-Lūdzu.- Artūrs nomurmina un palaiž mani pa priekšu.

-Paldies. Brauksim ar liftu?

-Davai.- puisis piekrīt un piespiež pogu.

-Kāpēc jūs izšķīrāties? - nomurminu, jo mani sāka kaitināt nelāgais klusums.

-Tas ir garš stāsts. Labāk pastāsti par sevi.

Iesmejos.

-Kas ir?

-Tas būs vēl garāks stāsts.

-Nekas, man daudz laika.

-Nu varbūt vēlāk, labi?

-Labi. Turēšu pie vārda.

Bijām nonākuši pie dzīvokļa un Artūrs spītīgi atteicās stāvēt pied durvīm, tāpēc es ieskrēju savā istabā, atstājot puisi priekštelpā.

-Eva? Tā esi tu? - dzirdu Betu iesaucamies.

-Jā!- nokliedzos, tai pašā laikā pārvelkot džemperi.

-Tu kaut kur iesi?

-Patiesībā jā. Man ir sarunāts.

-Ā, nu labi.

Aši pārģerbos un devos ārā, lai Beta neuzzinātu ar ko biju atnākusi.

-Labi izskaties.- Artūrs nosaka.

-Paldies.- nomurminu.

-Kur mēs iesim? - attopos.

-Varbūt vispirms pie manis?

-Labi, bet tevi gan es gaidīšu laukā.

-Nekādā gadijumā. Pagaidi, es izsaukšu taksi.

-Kāpēc?

-Diezgan tālu jāiet. - puisis nomurmina.

-Ā. Nu ja. - paraustu plecus un noskatos, kā Artūrs izsauc taksi uz manu adresi.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000
Tā un tagad tev Ir jāizdara tā lai Eva būtu kopā ar Markusu:))
 1  0 atbildēt

Nākamo :)

 0  0 atbildēt

man ļoti patīk stāsts un vispār tavi raksti, bet ir neliels padoms ;)

Kad raksti šos stāstus varētu piem. 40 daļā ielikt linku uz 41, kad 41 esi uzrakstijusi ;))   (ceru ka saprati ko domāju, jo tā vnk ir vieglāk lasīt, ja nelasi visu uzreiz kad iznak)

 0  0 atbildēt