local-stats-pixel

Turpinājums. [40.]2

 141  0

EVA.

-KLING - KLANG -

Mani uzmodina zvans pie durvīm. Interesanti, ka nemaniju, ka esmu iemigusi. Pieceļoties izmetu sev no klēpja picas šķēli.

-Ai!- iespiedzos un paceļu to no zemes.

Ieskatoties durvju actiņā, atcerējos, ka Artūrs apsolija man atnest manu kladi.

-Čau. Es ceru tu negaidiji ilgi!- nokaunējusies nomurminu.

-Nē. Viss kārtībā. - pusis iesmejās.

-Kas ir?

-Tev.. te..- viņš ar pirkstu apriņķo savai krūtežai un es palūkojos spogulī.

-Bļin!- iesaucos, ieradzīdama sev uz džempera kečupa traipu..- Piedod. Es iemigu.

-Nekas.

-Nevēlies picu? - ievaicājos.

-Nē, paldies.

-Neuztraucies, tev negadīsies kā man.- iesmejos.

-Viss kārtībā.- viņš jau kuro reizi atkārto un tad itkā pamožas.- Ā, jā, ņem savu kladi.- puisis pasniedz man melnu pierakstu kladi.

-Paldies.- uzsmaidu viņam.- Varbūt gribi tēju?

-Nē, paldies.Man jāskrien. Līdz rītam.

-Nu labi.- nomurminu un nolūkojos, kā puisis noskrien lejup pa kāpnēm.-Atā.

Bļāviens!- sevi domās nolamāju par savu neuzmanību.

Dzirdu savā istabā iezvanāmies telefonu.

-Kas tur vēl?- nočukstu un aizskrienu uz savu istabu.

Telefona ekrānā mirgoja Betas vārds, un mana pirmā doma bija necelt, taču tad apdomājos un uzspiedu "atbildēt."

-Jā.- mierīgā balsī atbildu.

-Tu mājās?

-Kur gan man citur jābūt? Man taču ir pamatots mājas arests.

-Eu nu beidz. Man ir problēma.

-Kāda? Gena uzzināja, ka tev ir 14?

-Beidz tas nav smieklīgi. Mums nav kur palikt.

-Kā tas ir?

-Viņam senči mājās.

-Un?

-Mēs gribējām iedzert tēju.- viņa ierunājas.

-Ā. Un kā es varu palīdzēt?

-Aizej kaut kut, lai mēs varētu padzert pie manis.

-Nē.- atcērtu.

-Kāpēc?

-Jo man ir mājas arests, turklāt, tu esi pie tā vainīgā. Tā kā tagad tev nākas ciest.

-Lūdzu!

-Nē. Nāciet. es jūs netraucēšu.- nomurminu, jo galvā iešaujas ideāls plāns.

-Nu nē, tas nav tā.

-Bet jūs taču gribējāt padzert tikai tēju, vai ne tā?

-Jā, bet...

-Bet?

-Nu labi, liec vārīties ūdeni, mēs drīz būsim.

-Okei. - iesmejos un nometu klausuli.

Man Gena nekad nav paticis, un, lai arī kā Beta man riebtos, es viņu atsvabināšu no tā čigāna.

-Nu tu redzēsi Genočka.- nomurminu un ieslēdzu vārīties ūdeni.

Pēc nepilnām desmit minūtēm klāt bija arī jaunais pāris.

Atļāvu viņiem pabūt divatā un tad devos uz viesistabu īstenot savu plānu.

-Kā tev, Elizabet, gāja pie ārsta?

-Kāda ārsta? - meitene klusi ierunājas.

-Kā - kāda? Ginekologa. Tu taču taisijies šodien iet.

-Kāpēc?

-Tu šodien ta kā pa gaisu. Sakarā ar bērniņu. Neatceries? Tev taču vakar bija tik slikti. Par svētdienu nemaz nerunāsim.

Gena sāka klepot. Acīmredzot, aizrijās ar tēju. No šoka, protams.

-Ko tu muldi? - Beta nu jau skaļāk ierunājas.

-Zini, man jāiet.- puisis nomurmina.

-Nē, pagaidi. - Ierunājos un palūkojos uz pulksteni, jo drīz sāksies pats labākais.

-Ko?

-Man tev kas jāparāda. - nomurminu un izņemu no kabatas pozitīvu grūtniecības testu. -ņem.

Puisis trīcošām rokām paņem testu un lūkojās uz abām svītriņām.

-Tā ir tiesa?- viņš palūkojas Betu un tad uz mani.

Es piekrītoši pamāju.

-M.. man jāiet.- puisis nomurmina un tiklīdz viņš ir atvēris durvis, atduras kā miets, jo dzīvoklī ienāk Betas mamma.

-Kas šeit notiek? - viņa ievaicājas nejauki palūkojoties uz mani.

-Nezinu. - nomurminu un uzskrienu uz savu istabu.

Pa durvju spraugu nolūkojos notikumu gaitā.

-Kas tas?- sieviete izņem no Genas rokām grūtniecības testu un neticīgi palūkojas uz Betu.-Tā ir taisnība?

-Mēs.... Nē. Mēs tikai pārgulējām!

-KO JŪS IZDARĪJĀT? Nu pagaidi, es zvanu tēvam.

-Atvainojiet, man jāiet.

-Nē jaunais cilvēk, uzgaidiet. - Beas mamma ierunājas un aizslēdz durvis.

Šobrīd mani nedaudz māc bažas par to, cik laba bija mana rīcība, taču no vienas puses Betas mamma uzzinās, kāda ir viņas mīļā Betiņa.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Tev padodas, šādas lietas, turpini, turpinājumu. emotion

 1  0 atbildēt

Pilnīgi sāku smaidīt lasot. Nākamo :)

 1  0 atbildēt