Sveiki! Nolēmu izmēģināt uzrakstīt savu stāstu. Nez kas tur sanāks, bet ceru ka patiks!
Prologs.
Mana dzīve bija normāla. Kā visi bērni, es mācījos skolā, piedalījos dažādos pasākumos. Skolu beidzu kā teicamniece. Man vienmēr bija sapnis apceļot pasauli, kuru es sāku jau realizēt pirms gada. Tāpat kā mana labākā draudzene Liene. Mēs bijām kā māsas. Es sapratu viņu no pusvārda. Tāpat viņa saprata arī mani. Mēs kopā izdarījām tik daudz muļķību, ka vairs nevar saskaitīt. Dzīve likās perfekta.
1. daļa
"Lien, kur ir manas atslēgas?"es pajautāju, kad to neatradu uz galda, kaut gan es to tikko tur noliku.
"Aizver acis un tad pateikšu," Liene smiedamās teica.
Es aizvēru acis. Liene gandrīz leco piegāja pie manis.
"Tagad izstiepj rokas."
Es izstiepu rokas un jutu, ka Liene ieliek kaut ko man rokās. Es atvēru acis. Tur bija manas atslēgas ar piekariņu. Piekariņš bija zvaigznes formā. Kad es to pagriezu, tur bija uzraksts "Labākās draudzenes". Turpinājuma nebija. Liene paņēma savas atslēgas. Viņai bija tāds pats piekariņš kā man. Viņa pagrieza otru pusi, un tur bija rakstīs "uz mūžu." Viņa izņēma atslēgu no manām rokām uz salika abus piekariņus kopā.
"Tā tev dāvana no manis, par to ka esi tik laba draudzene!" Liene gandrīz kliedzot to teica, "Tev patīk?"
"Kā var nepatikt? Lai tas nepatik ir jābut jukušam" es atbildēju.Liene sāka smieties.
Mēs nolēmām noskatīties kādu šausmeni. Kamēr Liene meklēja filmu, tikmēr es sataisīju popkornu. Es pētīju mūsu virtuvi. Tā sanāca satriecoša. Vislabāk man patika mūsu bilžu stūris. Bildes no Ņujorkas, Los Andzelosas, Lasvegasas, mūsu kopīgais ceļojums uz Londonu. Vakar piestiprinājām arī dažas bērnības bildes.
"Lū, drīz būs popkorns? Es jau filmu atradu!" Liene no blakus istabas kliedz.
"Nebrēc tā, neesmu es kurla!" es kliedzu atpakaļ, "Tulīt būs!" Es izņēmu popkornu un devos pie Lienes.
"Beidzot esi klāt!" Liene teica, "Ja kas... Pati nebrēc!" Abas sākām smieties.
