local-stats-pixel

Tumsas nostūris. 200

143 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tumsas-nosturis-19/734968

Pie auss kaut kas nodžinkstēja, un es ar rāvienu biju augšā sēdus. Izberzēju acis, un paskatījos uz pulkstenī. Tas rādīja, ka man vēl apmēram pusstunda ir laika, lai sataisītos un dotos uz skolu.

Miegaini izstaipījos, un izliku ārā no gultas kājas. Man tā nāca virsū miegs, bet šodien es nevarēju kavēt skolu. Ne kā bija ļoti daudz pārbaudes darbu, jo tuvojās jau Ziemassvētki ar lielu joni.

Tad jau piecēlos kājās un uzvilku virsū halātu. Biju nolēmusi, ka pa priekšu iešu izdzert kafiju, lai pamostos kārtīgi, un tad tikai ģērbties.

Halāts jauki smaržoja pēc lavandas un zemenēm. Izspiedu uz lūpām smaidu un sāku iet uz durvju pusi. Iekšēji šodien biju nobriedusi savu dzīvi salikt pa plauktiņiem, un censties savest sevi tādā kārtībā, kādā es biju pirms šī visa.

Man pietrūka meitenīgu sarunu, un iepirkšanās ar draudzenēm. Arī man pietrūka mammas mīļie glāsti, un sarunas.

Atvēru vaļā durvis istabas un devos uz virtuvi.

Nonākusi pie virtuves sajutu vēderā kņudoņu. Šeit tik labi smaržoja. Pēc ceptām maizītēm ar sieru, un vēl pēc kafijas. Ieejot iekšā virtuvē pamanīju, ka mamma priecīgi darbojas ap plīti. Pie sevi pasmaidīju, laikam jau mamma beidzot saņēmās.

“Sveika.”noteicu, un apsēdos pie galda.

“Sveika, sveika.”mamma priecīgi novilka un nolika man pretim kafijas krūzi, un šķīvīti ar tīko izceptām maizēm.

Atkal jau pasmaidīju. Šī diena kļuva aizvien labāka, bet kaut kas iekšēji man lika domāt, ka tas nav tā pat vien. Kaut kas bija noticis!

“Ko tad tu tik priecīga?”neviļus pajautāju.

“Ak ja tu zinātu. Man šodien no rīta pazvanīja tava māsa, un lūdza man piedošanu, un tad jautāja vai nevar pārcelties atpakaļ, jo viņa saprot savu kļūdu!”mamma iegavilējās, bet es nobālēju.

Mana māsa gribēja pārcelties atpakaļ? Viņa gribēja mani nogalināt! Es gribēju vai sākt kliegt, bet savācos, un paskatījos uz mammu.

“Mammu viņa tevi ir pietiekoši sāpinājusi, lai vēl drusku padzīvo ārpus mājas, tā būs labāk gan tev, gan viņai.”noteicu, un pieliecos pakaļ kafijas krūzei.

“Bet viss būs atkal kā agrāk, lūdzu nesabojā man šo brīdi, viņa šeit dzīvos un viss!”mamma jau niknākā tonī novilka, un paskatījās uz mani.

Es nedrīkstēju pieļaut, ka viņa atgriežas šeit, un tēlo baigi labiņo, bet pa kluso tā vien plāno kā mani novākt!

“Es ar viņu nedzīvošu vienā māja!”dusmīgi nokliedzu un sakrustoju savas rokas uz krūtīm.

Mamma sejas izteiksme tūlīt manījās. Viņa jau atkal šķita bēdīgā.

“Nekas jau nenotiks, ka viņa šeit atsāks dzīvot, lai arī kādas nesaskaņas jums būtu, gan jau mēs tās kopā pārvarēsim.”mamma centās mierīgi noteikt to, bet es nebiju gatava tam, ka mana māsa šeit atkal dzīvos.

Viņai nevajadzēja šeit būt.

“Mammu es nedzīvošu šeit ar viņu kopā, viss, izvēlies, kuru no mums abām šeit gribi paturēt mani vai māsu?”uzliedzu mammai, un pielecu kājās.

Mamma nolieca galvu un nočukstēja:

“Tava māsa šeit paliks un saruna ir galā.”

Ar šo teikumu man pietika, lai saprastu, ka mamma ir izvēlējusies, kuru viņa vairāk mīl, un kuru viņa grib šeit redzēt turpmāk.

Viegli uzsmaidīju, un devos uz istabu. Es šeit nedzīvošu kopā ar savu māsu, un ja mamma izvēlās, ka viņa šeit dzīvos došos pie savas vecāmammas, ne kā pirms vairākiem gadiem mamma pilnīgi pārtrauca ar viņu attiecības, tā tad arī neviens nedomās, ka dodos pie viņas!

143 0 0
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000