local-stats-pixel

Tumsas nostūris. 198

143 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tumsas-nosturis-18/734566

Jau kādas pāris minūtes vienkārši tupēju pie mājas un centos uzvesties pa visam klusu, jo joprojām nezināju vai viņi visi sen jau ir aizskrējuši meklēt mani kaut kur tālāk vai arī te pat gaida mani līdz es parādīšos no sava slēpņa.

Bet jo es ilgāk lietū pavadīju, jo vairāk man sāka salt viss. Pēc brīža man jau uzmetās zosāda, bet par laimi pārstāja lietus līt. Vispār kāpēc es esmu tik vārga, ka pat pēc parasta lietus es biju jau kā sasalis stabs, kas ir piesalis pie kaut kā.

Nikni ar kāju iespēru pa mājas sienu. Es ar spērienu biju izdarījusi diezgan skaļu troksni, kas atbalsojās pa šīm klusajām ieliņām, un pēkšņi pamanīju, ka daži tumši stāvi pēkšņi pagriežas uz manu virzienu.

Un tad tie sāka skriet man pretim. Dziļi ievilku elpu un sāku skriet projām no tumšajiem stāviem, bet nekas no tā labs nesanāca.

Jau pēc pāris soļiem es paslīdēju uz mitrā bruģa un nokritu zemē, stipri atsizdama elkoņus un ceļus. Tik vien paspēju pagriezties pret tumšajiem tēliem, un pielikt sev rokas priekšā, kad tie jau bija izskrējuši cauri.

Jā, šie tēli man izskrēja cauri! Šokā atvēru vaļā muti. Viņi bija vienkārši man izskrējuši cauri vai arī es sāku lēnām jūgties. Tad dzirdu balsis, tad redzu dīvainas lietas, un vēl šis.

Pieliku rokas pie vēdera. Tad lēnām rokas vilku uz augšu, līdz tās nonāca pie galvas. Man ārēji viss bija pilnībā kārtībā, bet iekšā vai viss draudēja brukt.

Pēkšņi ienāca galvā, ko es pateicu māsas klātbūtne. Es teicu, ka esmu kaķis. Kāds vel kaķis? Kurš lika man to teikt, un kur es vispār kaut ko tādu rāvu? Varbūt šis viss ir vienkārši šausmīgs murgs, kaut kāds ārprāts.

Atkal jau pievilku savas kājas klāt un sāku raudāt. Es vienkārši nespēju šim visam noticēt, un visas mana ķermeņa šūnas vai negribīgi to pieņēma, bet tā nevarēja būt. Tā nav patiesība!

Pēkšņi sajutu kaut ko siltu pieglaužamies, un ingnstingtīvi parāvos malā, tad paskatījos, kas man bija pieglaudies. Blakus man sēdēja baltais kaķis, kuru biju redzējusi jau agrāk, pēc tam kad man iedeva šausmīgi pa galvu.

Bet šoreiz kaķis bija drusku noplacis, un netīrs. Taisni tā viņš izskatījās, kā es pašlaik jutos. Pasniedzos pēc kaķa, un paņēmu to sava klēpi. Turot rokās es arī sapratu, ka viņš ir izkāmējis. Kas ar viņu bija noticis pa šo laiku?

Žēlīgi apskatīju kaķi, es nevarēju pieļaut ka šis kaķis mirst! Viņš bija kā daļa no manis, to es jutu.

Piecēlos kājās, un stingri satvērusi nabaga kaķīti devos uz mājas pusi.

Drusku biju atpūsties, bet tagad jau centīšos katru dienu ielikt pa daļai!:)

143 0 8
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

emotion 

2 0 atbildēt

emotion 

2 0 atbildēt

emotion 

2 0 atbildēt

emotion 

0 0 atbildēt

Man ļoti patīk!!!!

0 0 atbildēt