Tumsa. (prologs)0

-Nē!-viņa kliedziens plēš bungādiņas. Apkārt esošie sargi un policisti tikai stāv,nespējot neko pateikt. Nespējot atraut viņu no mīļotās,nespējot viņu aizvest prom no asinīm. -Nē,nē!-viņš kliedz,bet nedzird savu balsi. Viņš neredz nevienu,kas atrodas apkārt,viņš nezin kur atrodas. Viss ko viņš redz ir viņa. Viņas skaistais,trauslais ķermenis,kurš guļ uz slapjās ietves bez dzīvības. Viņas tumšie mati,kas stiepjas tikai nedaudz pāri pleciem,kā paklājs pārklāj zemi. Viņas slaidās kājas,kas guļ mākslīgā pozā. Un viņas džemperis. Viņas pelēkais,vienkāršais džemperis vietām iekrāsojies sarkans. Viss ir pārklāts ar asinīm,viss ir sarkanos toņos. Tad viņš pievēršas mīļās sejai. Maigās lūpas,ko viņš bija tik kāri skūpstījis,bija pavērtas,aukstas un bālas. Acis,kas vēl pirms pāris stundām bija nolūkojušās viņā ar mīlestību,bija cieši aizvērtas. Biezās skropstas,kas parasti guļot viegli trīsēja,tagad nekustējās,vēlreiz apstiprinot,ka viņa nav tikai aizsnaudusies. -Nepamet mani,lūdzu,nē!-viņš turpina bezspēcīgi kliegt,tomēr saprot,ka vairs nav jēgas. Ir par vēlu. Viņa meitene,meitene ko viņš tik izmisīgi mīl ir mirusi. Viņa pēdējais kliedziens pāršķeļ gaisu kā zibens. *** Čau lieliem un maziem. Tātad,jā,zinu,atkal jauns stāsts un bla bla. Patiesībā,es neko šādu nebūtu rakstījusi,bet,kad mēģināju publicēt šo rakstu,man atnāca vēstule,ka raksts ir par īsu. Varētu būt,ka man bija vienkārši jānoņem ķeksītis no "orģinālraksts",bet tā kā šis ir mans orģinālraksts... Nevarēju prologā arī kaut ko vairāk pierakstīt,jo...nu tur vienkārši neko vairāk nevarēja pierakstīt. :D Nu ja. Daļas nevaru apsolīt katru dienu vai tikpat bieži,jo skola aizņem daudz laika,plus vēl basketbola un volejbola treniņi. Ja jums patiks mans stāsts,tas būs labi. Ja ne...nu tad tas nebūs tik labi. :D