Tumsa 46 Beigas5

Nakts. Pamostos. Izkāpju no gultas. Uzvelku kleitiņu. No galda paņemu lapu un pildspalvu.
" Mani mīļie. Piedodiet man par visu. Piedodiet ka sāpināju. Atceraties par mani to labāko. Protams ja manī tāds bija. Mana dvēsele ir tumša un gaiša un tieši tāpēc man sāp. Neapglabājiet mani, bet sadrdziniet un pelnus izberiet kada man ipasa vieta. (Iekāpjiet mašina. Izbraucot no pagalma pa kreisi. Brauciet taisni. 20 zemes ceļā nogriežaties. Pa labi. Tad nedaud taisni. Un esat klat) Ja gribat tad varat tur uztaisit manu pieminas vietu.
Piedod Jasmīna ja šis tev bija trieciens savā jaukajā dzīvē. Es jūs visus ļoti mīlu.
Turies mammu."
Noliku pildspalvu uz galda un ar vēstuli klusām nogāju uz virtuvi. Noliku to uz galda un uzkapusi pati uz galda...pakāros.
-----------
Mamma.

No rīta. Sataisos un lēnām eju uz virtuvi.
- Āāāāā.
Ieraugu vēstuli un lasu. Asaras tek aumaļām. No mana kliedziena. Visi ir piecēlušies un arī raud. Izejam no virtuves.
Zvanu policijai viss tiek nokārtots. Un mēs izdarījām viņas lūgumu. Tā vieta bija pasakaina.

Beigas.