Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #1103

Būt pirmajam, kas nonāk vieta, kur notikusi letāla auto avārija, ir viena no vissmagākajām lietām ar ko saskaros, strādajot policijā. Bet šodien, pēc tam, kad redzēju, kā krēslā iespiests miris jaunietis, brīdī, kad mēģināju viņu nodabūt no sēdekļa, atvēra acis un sāka skaļi smieties, es sev apsolīju, ka šī ir mana pēdējā darba diena.

Mana meita mēdz runāt miegā. Viņa ir tikai  2 mēnešus veca.

Džordžs vienmēr sapņoja kļūt par intejrera dizaineri. Tiesa, viņa darbi diez ko negāja pie sirds viņa kolēģiem morgā.

Mēs visi apsēdāmies, lai skatītos jauno filmu "101". Tā gaja tikai vienā kino teātrī. Filma sākās ar 101 cilvēku, kuriem uz sejas bija smaidiņa maska, sežām veroties tieši kamerā. Izskatījās tā itkā viņi skatās uz mums. Viņi noņema maskas, atklājot aiz tām mūsu pašu sejas un tad viņi itkā izgāja caur ekrānu. Mēs centāmies tikt ārā no ēkas. Mēs nevarējām. Tagad mēs šeit sēžam ar uzvilktām smaidiņu maskām un jūs esat mūsu auditorija. Uzminiet, kas nokļūs ekrānā, kad izlasīs šo teikumu?