Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #102
Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #1036
110
1
Attēls no: pixabay.com
Mans istabas biedrs reizēm to vien darīja, kā smējās un smējās nakts vidū. Kad es viņam pajautāju, kas noticis, viņš atbildēja:" Es beidzot sapratu, kas mani nogalināja."
Attēls no: pixabay.com
Mans jaunais draugs, kurš ievācās kaimiņdzīvoklī, teica, ka viņš mēdz miegā kliegt, tāpēc, ja kādreiz dzirdu, ka viņš naktī kliedz, lai ignorēju to. Tavu sakritību - pāris dienas vēlāk pamostos naktī no tā, ka viņš kliedz. Atcerēdamies drauga teikto iemigu otreiz. Nākamajā dienā kad gāju pie viņam ieraudzīju policiju pie durvīm. Izrādās, ka viņš ir atrasts sadurts līdz nāvei. Tātad tie bija saucieni pēc palīdzības...
Attēls no: pixabay.com
Es biju ārsts psihiatriskajā slimnīcā. Viss izdevās lieliski, līdz kādā dienā es redzeju manu pacientu. Viņš nosēdās man pretī un lēnām runājā:"Mister Klārk. Atcerieties lūdzu. Es šeit esmu ārsts. Jūs esat pacients. Jūs esat pacients manā psihiatriskajā slimnīcā."
Attēls no: pixabay.com
Es pamodos no kliedzieniem un tad šausmās iepletās acis, jo pamanīju, ka griestus manai istabai jau laiza liesmas. Cik lielisks mirklis miega paralīzei.
Attēls no: pixabay.com
Pazīstamā skaņa sāka skanēt, kad viņi abi atradās istabā. Abi pārtrauca darīt to, ko darīja, abi šie mīlnieki. Viņš piegāja pie viņas un apskāva. Viņa saskatīja viņa acīs steigu un pieglaudās klāt. Pēc apskāviena, viņs nočukstēja, lai viņa noguļās viņam blakus. Viņa paklausīja. Abi nogūlās blakus, sadevās rokās. Sirēnas turpināja kaukt, kamēr viņi gaidīja, līdz bumbas beigs krist.
Tev patiks šie raksti
spocīīiīgi...