Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #1012
82
0
Attēls no: pixabay.com
"Jūsu auklīte lika man jums pateikt, ka viņa paņēma bērnus uz jūsu mātes mājām." "Es šovakar nebiju nolīdzis auklīti."
Attēls no: pixabay.com
Es atvēru durvis uz savu istabu un ieraudzīju uz manas gultas sēžam nepazīstam meitenei, kura runāja pa telefonu. Es dzirdēju viņu sakām:" Mīļais, esmu tik ļoti pārbijusies. Durvis atvērās pašas no sevis."
Attēls no: pixabay.com
"Kas ir apakšā?" Mans labākais draugs jautāja, kad es viņam parādīju caurumu mana pagalma nomalē. "Tur nav dibena," es čukstēju, kad pastūmu viņu bedres virzienā...
Attēls no: pixabay.com
"Es no sirds jums pateicos, par to, ka atradāt viņu," viņš teica, kad paņēma mazo meitenīti savās rokās. "Vai tu vedīsi mani pie tēta?" viņa klusi jautāja, kad izgāja no mājas.
Attēls no: pixabay.com
"Līdz nāve mūs šķirs," kapu zaglis nomurmināja, kad novilka gredzenu no nelaiķes pirksta. "Piekrītu!" viņa nokliedzās, kad zārka vāks aizrita ciet, iestumjot zagli zārkā.
Attēls no: pixabay.com
Mana meitene mani ielūdza ciemos uz Pateicības dienu. Tā bija pirmā reize, kad viņa mani ielūdz ciemos. Mans stress pazuda un padevās bailēm tajā brīdī, kad sapratu, ka viņas mājās no plastmasas bija ne tikai mēbeles un galda piederumi, bet arī ēdiens šķīvjos un ģimenes locekļi, kas sasēdušies ap svētku galdu.
Attēls no: pixabay.com
Es pavadīju ilgu laiku, tīrot un labojot manas meitiņas divriteņa bremzes. Protams, es to darīju jau krietni par vēlu, lai tam būtu kāda nozīme, bet tas lika man justies nedaudz mazāk noskumušam.
Tev patiks šie raksti
