Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #975

Foto: Pixabay.com

Man tiko atnāca foto no manas meitnes numura. Lieta, kas mani sāka satraukt bija tas, kafoto saturēja viņas pirkstus gabaliņu no viņas rokas.

Foto: Pixabay.com

Manā pagalmā ir šķietami bezgalīga bedre. Kad izlēmu noskaidrot, cik tad īsti tā ir dziļa es to mēģināju, noskaidrot ar tauvu. Kad tauva bija iegremdēta apmēram 50 metru dziļumā, tā sāka kustēties tā itkā kāds to raustītu. Sanāk es neapzināti esmu devies makšķerēt.

Foto: Pixabay.com

Viņa man lūdzās, lai aizvedu viņu no šīs briesmīgās vietas. Un tā es arī izdarīju, tiesneša kungs.

Foto: Pixabay.com

Portāls kā tāds bija izstrādāts pilnīgi perfekti. Tas strādāja bez grūtībām un gļukiem. Problēmas radās dēļ tā, ka pirms mēs gājām iekšā, kāds no tā iznāca ārā.

Foto: Pixabay.com

Es nekad nevēlējos, lai elle būtu uguns un sāpes. Kad es uzzināju, ka patiesībā tā ir tukša, klusa tumsa es vēlējos, kaut tā, tomēr būtu uguns un sāpju pilna vieta.

Foto: Pixabay.com

Šonakt es nenovērošu savas sievas kapa vietu. Smilšu celiņš uz mūsu mājas kāpnēm parāda, ka man pēc viņas vairs nebūs jāilgojas.

Foto: Pixabay.com

Tu turi pistoli pretī diviem identiskiem vīriešiem no, kuriem viens ir tavs brālis un otrs viltvārdis. Un šajā brīdī tu saproti, cik nožēlojams esi, jo nepazīsti savu brāli tik labi, lai varētu uzdot jautājumu, kas ļautu viņu atpazīt.