Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
61

Tas bija dienā pēc rītdienas, kad visi pagātnes konflikti cilvēku starpā jau bija atrisināti un cilvēki vairs neskatījās viens uz otru ar pārmetumiem vai greizu aci. Jo bērnībā tiem tika dota vaļa, izspēlēties un saprast vienam otru labāk. Kapēc katrs tagad varēja atrast savu vietiņu starp pārējiem un piedalīties sabiedriski noderīgās aktivitātēs, cik vien tam ļāva viņa vēlme iekļauties sabiedrībā.
Tucīte bija visjūtīgākā no visiem kapēc viņa gribēja visus padarīt saprotošākus, lai tie spētu saklausīt un sajust viens otru pat nezinot otra vārdu. Viņai patika augi un lidoņu dejas, viņa kamenēm uzticēja apputekšņot ziedus un bitēm mācija vākt nektāru no jaunizaudzētajiem augiem, kuri spēja savus ziedus izplaucēt naktīs, bet dienās tos iekļaut atpakaļ zieda pārvalkā, lai Saules izsijātā gaisma dienā nepalaucē auga samntainos zvanveidīgos ziedus, kuri izcēlās ar spēju sevī noturēt trīsreiz vairāk nektāra kā parastie dienas augi. Tucīte mācēja novērtēt katru gaismas atstāto pēdu, kura kādu mirkli vēl atgādināja par sevi pirms pārtapa par elektroniem, kurus absorbēja viela. Viņa bija pārāk jūtīga, lai kāds tai spētu pietuvoties, jo juta katru kustību jau iztālēm un zināja pārredzēt mirkli uz priekšu. Viņa nedzirdēja kosmodroma raķešnesēju troksni, viņa nedzirdēja rūpnīcu monotono rūkoņu, kur robotizācija gavilēja pār grūto darbu veikšanu. Kad tucītei bija kāds brītiņš brīvās vaļas, viņa atgūlās un raudzījās debesīs, kurās spoži spīdēja zvaigznes. Viņa gribēja katrai zvaigznei izaudzēt pa ziedam, kurā tā varēs atstāt savu blāvo gaismas porciju naktī.
Bet vienu dienu tūcītes izaudzētos ziedus sāka apdraudēt automātiskās bites, kuras bija saražotas dienas ziedu nektāra vākšanai, tās sajūtot nakts ziedos iekļāuto nektāru, sāka plēst vaļā ziedapvalkus, kas atklāja samtainos ziedus spožajai Saules gaimsai, kapēc tie automātisko bišu atplēsti sačokurojās un izžuva, tā pakļaujot tucītes izaudzētos ziedus iznīcībai. Tucīte nezināja ko iesākt, viņa raudot gāja uz pilsētu un centās sameklēt kādu kurš zinātu, kam pieder automatizētās bites un kā novērst draudus viņas padarītajam. Kādā uzziņu sniegšanas iestādē viņa no satraukuma pakrita un paģība, bet kad tucīte atģidās, tad saprata ka viņa ir mājās. Viņa satrūkās un no sākuma viņai šķita, ka kāds nelietis ir ielauzies pie viņas, bet pēc tam atcerējās, kas bija noticis. Uz grīdas krāgdams, gulēja pamatīgs stāvs, kad tā pieskrēja pie loga, lai apraudzītu savus ziedus, viņas seja laimē savilkās, jo uz zemes gulošais bija piesējis virs katra zieda pa magnētam, kas automatizētās bites turēja labu gabalu no tucītes izaudzētajiem ziediem.

lasi, vērtē un iekomentē

 Autors: Strāvonis Tucīte
1.  
Autora bilde
0
61
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [2]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
taisnība avatars
Medaļa Gada RAKSTS 2016Medaļa NostradamsMedaļa Ziņnesis
  taisnība 19.02.18 09:37  
0
0
Opā. Labs gabaliņš ko palasīt arī.
SuperGreg avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa SpoksMedaļa Sertificēts spoks
  SuperGreg 29.04.19 21:24
0
0

Dikti viegli lasījās