Esmu nolēmusi saņemties un pabeigt stāstu.Uzreiz saku daļas būs reti.Reizi nedēļā varbūt divas,bet es ļoti centīšos nobeigt stāstu.Un es jums palūgšu lai jūs man sūtat daļas,kā strāsts varētu atrisināties tālāk.
-Lis.-Renārs diezgan klusu ierunājās.
-Jā.-atbildēju un ar smaidu pavēros pret viņu.
-Zini Tu man neesi vienaldzīga.-Renārs noteica un apstājās.
-Zini tu man arī neesi vienaldzīgs.-noteicu un piegāju pie Renāra.Vēlējos viņu noskūpstīt,bet viņš to izdarīja pirmais.
-Renār.Tā mēs nekad netiksim uz to veikalu.-noteicu,kad bijām atrāvušies viens no otra.
Ta smiedamies devāmies uz veikalu.Es nespēju noticēt,ka esmu ieķērusies šajā puisī.Un it īpaši tajā,ka viņam patīku es,nu laikam patīku.Es esmu Renāram ļoti pateicīga,es vairs neieomājos savu dzīvi bez šī cilvēka.Renārs manai dzīvei ir devis košumu,laimi,mīlestību,prieku visu to,ko kādreiz deva Kārlis.
-Lis.-Renārs izrāva mani no domām.
-Jā.
-Tu pagaidi mani šeit es ieiešu ātri šajā veikalā.
-Labi.-noteicu un Renārs iezskrēja veikalā.
Nesaprotu,ko Renārs ir manī saskatījis šajā nelaimes čupiņā.Mani nelaime piemeklē viena pēc otras.Manuprāt,ja nebūtu Renāra es jau sen būtu ieslīkusi depresijā.Labi jāsāk domāt,kā atgūt manus vecākus.
-Lis-Renārs izskrējis no veikala ar smaidīju seju iekliedzās.
-Jā.-arī smaidīdama atbildēju.
-Man ir tev viens jautājums.Tikai atbildi godīgi.-Renārs ar diezgan nopietnu seju teica pēdējos vārdus.
-Es apsolu atbildēt godīgi.
-Labi.Būsi mana meitene?-es aiz priekiem iespiedzos un apmetos Renāram ap kaklu.
-Protams.-kliedzu viņam ausī.Un visi apkārtējie uz mums skatijās,bet man bija vienalga.Es vbeidzot biju tik laimīga.
-Tas tev.-Renārs man iedeva gredzenu uz kura,bija rakstīt Just By Happy.
-Liels,liels paldies.
Tā mēs kādu puss stundu iepirkāmies tad atnācam mājās,es pagatavoju ēst.Tad mēs paēdam un devāmies skatīties filmas.Mēs skatījāmies līdz kādim 3,bet tad es ka parasti atlūzu uz Renāra pleca.
