“Man prieks, ka māja tādā kārtībā!” mamma apķēra manu plecu un stāvot pie balkona lielajām durvīm, sacīja. Balkonu gan es nepaspēju savākt. Uz zemes vēl stāvēja pāris picu kastes, kuras ar Bleiku un viņas brāli iztukšojām pāris dienas atpakaļ, svinot Bleikas sešpadsmit.
“Nu ja!” pasmīnēju. Kādā vēl kārtībā.. Tikai pēdējā mirklī pamanīju, kad mamma jau bija iesoļojusi manā istabā, ka Nika bija atstājusi d-lighta pudeli pie manas gultas.
“O, kāds jau pie durvīm..” mamma steidzās tās atvērt.
“Tā ir Nikola!” iesaucos un pieskrēju pie durvīm ātrāk par viņu. Kā atvēru durvis, Nika jau sāka runāt par puišiem, bet tad es viņai iesitu pa plecu, jo mamma stāvēja uz viesistabas sliekšņa.
“Labdien!” Nika aprāvās un nekustējās.
“Čau!” mana mamma smaidīja un iegāja virtuvē.
Ielēcām vannasistabā un tēlojām, ka spoguļojāmies, bet patiesībā aprunājām Klāvu un gaidījām zvanu no viņa, kad varēs doties pretī telefonam. Sarunājām, ka satiksimies parkā. Pie bērnu laukumiņa. Ha!
“Es nevienu Klāvu nepazīstu!” Nika ķemmēja savus tumši brūnos matus, kamēr es centos savākt savus blondos.
“Es arī nē..” nopūtos un apsēdos uz vannas malas.
“Ja nu viņš ir riktīgi vecs!” Nika iesaucās un tad atkal apklusa, jo sadzirdēja manu mammu runājam pa telefonu.
“Kāda starpība, vaitad galvenais nav, ka dabūsi atpakaļ savu ‘trubu’?” iesmējos.
“Nu, jā, bet ja viņš ir tāds normāls, tad varu dabūt arī viņa trubu!” Nika sacīja.
“Viņa trubu?” biju pilnīgi nopietna, kaut gan manas iekšas nevaldāmi smējās.
“Nejau viņa trubu, bet numuru!” Nika jau bija atspiedusies pret sienu, jo smiekli viņai neļāva normāli nostāvēt. Laikam esmu visdivdomīgākais cilvēks, ko Nika jebkad ir satikusi, jo viņa nekad nedomā par to, kā es varētu pārveidot viņas sacīto. Viņa tikai saka ko domā un citreiz tas pat nav labi.
“Protams, trubu!” smējos.
Novēroju Niku. Viņa patiesībā ir daudz garāka par mani. Esmu metrs sešdesmit, bet viņa jau divpadsmit gados bija manā augumā. Tagad viņa varētu spēlēt volejbolu vai basketbolu, bet nejau ģitāru.
Mans telefons iezvanījās un zvanītājs bija Klāvs. Pabļāvu mammai, ka mēs ejam ārā, pacēlu telefonu un gaidīju, ko puisis sacīs.
