Pirmspēdējā nodaļa.
“Narkotikas ir pilnībā izpostījušas viņa smadzeņu šūnas..” ārsts iesāka runāt ar Niku, bet es centos neklausīties tajā, ko saka ārsts. Es klausījos Elīsā un viņa stāstījumā par to, cik dzīve ir nežēlīga. Viņš uzvedās kā mazs bērns. Arī runāja kā nepieaudzis cilvēks.
“Kā tev šķiet..” viņa mīlīgā balss mani salauza. “..es Nikai patīku?”
“Patīc!” uzsmaidīju puisim un no viņa saņēmu mīļa desmitgadnieka smaidu, kaut gan viņam bija septiņpadsmit.
Nika man caur asarām uzsmaidīja, bet es joprojām neraudāju. Laikam paspēju izraudāt gada devu jau vannas istabā.
“Kur ir tava mamma?” prasīju Elīsam.
“Mmm..” viņš norūca. “..strādā tālu, ilgi un bez brīvdienām!”
Viņš prata mani arī sasmīdināt pat tad, kad ir ar smagu diagnozi.
“Ejam?” Nika man vēlreiz uzsmaidīja.
“Aiziet!” iesaucos un Elīss iekrampējās Nikas elkonī. Tik mīļš un sagrauts vienlaicīgi. Man ir tik ļoti viņa žēl. Visu dzīvi pavadīt vienam. Kaut gan viņš nebūs viens. Bet Nika taču arī negribēs palikt ar slimu puisi. Es ceru, ka viņš sapratīs.
* * *
“Kusties!” Nika sauca, kad jau atkal bēgām no kruķiem. Lai arī Elīsa smadzenes ir nedaudz apsūnojušas, viņa kājas joprojām ir ātras.
Līdām cauri brikšņiem un apskrāpēju rokas, bet Elīss skrēja mums visām pa priekšu. Tikai Nika vilkās no muguras un teica, lai skrienu ātrāk, jo viņa man mina uz papēžiem.
Mēs nokritām kādas šosejas malā, izskrienot cauri rudzu laukam ar dīvainiem kokiem un nātrēm, un usnēm.
“Fūū..” Elīss nopūtās. “Piekusām!”
“Jā gan!” sacīju un apgūlos mīkstajā zālē.
“Domā viņi mūs redzēja?” Nika elsoja.
“Nē, diez vai!” noteicu.
“Kur mans telefons?” Elīss spiedzot iesaucās. “Kur?”
“Paga, sameklēsim taču!” pielēcu kājās un devos atpakaļ rudzos tieši pa taku, kur gājām.”
“Atradu!” Elīss gāja man pa priekšu un iesaucās.
“Kuš!” piegāju tuvāk Elīsam, jo ceļmalā apstājās policijas mašīna. No tās izkāpa divi policisti un pārlaida skatienu pāri visam laukam. Tad viņi sagrāba Nikas plecu.
“Būs slikti?” Elīss klusi bažījās.
“Mums viss būs ok!” pasmaidīju un novēroju Niku. Viņa tika iesēdināta policijas mašīnā. Ar laimīgu smaidu viņa mums uzsmaidīja caur mašīnas logu. Nē... Kapēc...
