Liels paldies par plusiem 
“Kā viņam ir?” prasīju Klāvam, kurš tikko iznācis no Elīsa palātas, smagi nopūtās.
“Smagi..” Klāvs nopūtās un apsēdās man blakus, neērtajā slimnīcas gaidīšanas telpas krēslā.
“Kas īsti notika?” prasīju.
“Apnarkojās.” Klāvs skumji teica un atstutēja elkoņus pret ceļiem un paslēpa galvu plaukstās.
“Viss taču būs labi!” uzliku plaukstu uz viņa muguras.
“Zinu, ka būs..” viņš klusi sacīja. Mēs mīļi apskāvāmies. Viņš smaržoja tik lieliski un viņa asā bārda pieglaudās pie mana vaiga. It kā kutināja, it kā iedūrās, bet man patika..nebija ne vainas. Tie pieskārieni šķita tik neparasti maigi un mīļi. Ha!
“Ejam, pavadīšu tevi mājās!” Klāvs piedāvāja.
“Nevaru atteikt!” pieķēros viņam pie plaukstas un sacīju.
Viņš tikai smaidīja. Es arī smaidīju, bet tad mūs iztraucēja kāds opis, kas stūma ratiņkrēslu un tajā bija trīs grāmatas par dzimumattiecībām.
“Laba izvēle!” Klāvs viņu ķircināja.
“Paldies, dēls!” opis noteica un sasita plaukstas. “Arī sirmā vecumā jārūpējas par tuviem draugiem!”
“Piekrītu, piekrītu!” viņš pasmēja un mēs devāmies ārā no slimnīcas, atstājot visu slikto aiz muguras. Ceru, ka viss sliktais nedomās izspraukties pa slimnīcas durvīm un nākt mums līdzi.
Es tikai ķiķināju kā tikko iemīlējusies meitene, kaut gan arī es biju meitene. Un tikko iemīlējusies. Klāvs mani tik maigi apķēra un jutos kā septītajās debesīs. Šķita, ka puisis, ko visu dzīvi esmu meklējusi ir man pie sāniem. Tikai Nika. Ko pie velna dara Nika? Kapēc viņa man tā uzbrauca? Iespējams Elīss ir sabojājis viņas priekšstatu par Klāvu, bet man Klāvs patīk. Es viņu mīlu.
“Atvadīties nav viegli.” Klāvs sacīja un pasmīnēja. Mēs stāvējām tieši pie paģīša durvīm, tuvu viens otram.
“Tad neatvadīsamies!” priecīgi sacīju.
“Es labprāt, bet..” Klāvs aplaizīja savas lūpas un manas olnīcas nodrebinājās. Nē. Nē! Tauriņi vēderā tusēja.
“Bet?”
“Brālis ir izsalcis.” Klāvs pasmēja.
“Viņš taču ir pieaudzis!” iesmējos.
“Bet gejs!” Klāvs pasmīnēja.
“Tas nav attaisnojums!” sākumā biju nošokēta, bet pēc tam sapratu, ka Jorens patiešām izturējās jancīgi. Viņam bija apspīlēti šorti un rozā krekls ar uzlocītām piedurknēm.
Klāvs mani divreiz noskūpstīja un otrā skūpsta beigās iekoda man lūpā. Debešķīga sajūta. Ak..
“Līdz rītdienai!” viņš pasmaidīja.
“Atā!” joprojām hipnotizēta, teicu.
