local-stats-pixel

Tikai Galvenais Skrien [16]0

 44  0

kaut kā grūti pēdejā laikā pieķerties un sākt rakstīt, tāpēc te nu atkal nākamā daļa. ceru, ka kāds vēl tās gaida. :S

Ierodoties numuriņā, manas kurpes tūlītēji tika novilktas un aizsviestas prom, un tā arī uzreiz aizskrēju līdz gultai un iekritu tajā. Manas pēdas bija tik ļoti nogurušas no dienas. Lai arī daudz sportoju un dzīvoju aktīvu dzīves veidu, manām pēdām tas bija kaut kas jauns- visu laiku atrasties tik kustībā.

Un tā es tur gulēju. 5 minūtes. 10 minūtes. 15 minūtes, 20 minūtes... Es laikam aizmigu nav ne jausmas, bet, kad pamodos, bija pagājusi 1 stunda un 30 minūtes. Pat sasmējos par tādu precīzu laiku, jo esmu dzirdējusi, ka pēc tieši tāda laika beidzas viena miega fāze vai kā tur.

Pēkšņi es iedomājos par Nikolasu. Blakus gultā viņš man nebija un gandrīz bija pusnakts, laiks, kad vajadzētu iet gulēt, lai rīt varētu laicīgi doties ceļā. Bet pirms eju viņu meklēt, iedomājos pazvanīt mammai.

Viņai vēl nevajadzētu gulēt, un tā arī ir, jau pēc trijiem saucieniem viņa atbild.

- Jā? - viņas balss likās enerģijas pilna.

- Čau. iedomājos tev pazvanīt un pastāstīt kā tad man te iet.

- Čau, čau. nu stāsti. Ko šodien sadarījāt tad?

- Šodien bijām Berlīnes apskatē. Bijām pa muzejiem un galerijām, bijām arī vienkāršā pastaigā ar kājām pa parkiem, tirdziņiem un tā. Sapirku dažus suvenīrus jau. Un, vispār, šodien uzzināju, ka Nikolass māk runāt vāciski. Līdz šim nebiju to nojautusi. - ar lielu izbrīnu mammai stāstīju.

- Tas ir lieliski. Un kā gan viņš varētu nezināt vācu valodu? Viņa firma ir cieši saistīta ar Vāciju, Džeina. - mamma man paskaidroja itkā pašsaprotamu lietu, kas man būtu bijusi jāzin.

- hmm, to gan es nezināju. Bet labi, mammu, es tagad došos gulēt. Esmu ļoti nogurusi no dienas un rīt jau arī domājam laicīgi doties tālākā ceļā.

- Labi, meitiņ. Tad tu man pazvani atkal rīt vai kad un pastasti kā tev tur iet. atā. - ak, šī mammas maigā balss. Man vienmēr ta ir patikusi, un tagad atrodoties tālu no viņas, tā man pietrūkst vairāk kā jebkad.

- Atā, - un brīdī kā nospiedu un noliku telefonu malā pamanīju Nikolasu savā priekšā.

- Opā, kāda jau te ir izdomājusi piecelties. - ar sarkastisko smaidu viņš izsmēja mani, - tā bija tava mamma?

- Jā. Pastāstīju viņai, ko šodien sadarījām. Un vispār, ko tu darīji visu šo laiku, kamēr es gulēju?

- Kārtoju darba darīšanas. Bija lietas, kuras nācās nokārtot.

- Ak šitā. Un kad tu grasījies man pastastīt, ka tavai firmai ir ciešs sakars ar Vāciju? - izveidoju pret viņu tādu pārmetošu sejas izteiksmi.

- Nebiju domājis, ka tas ir svarīgi.

- Nu labi. Tik ļoti svarīgi jau arī nemaz nebija.

Kādu brīdi mēs tur tā klusumā arī atradāmies. Es guvu iespēju apskatīt viņu daudz sīkāk. Viņš bija vienos boksera šortos un mugurā viņa nebija vairāk nekā. Muskuļi bija izteikti redzami, un es pat pie sevis klusībā nopriecājos, ka viņa muskuļi nav tādi pārāk lieli, kas man ļoti nepatīk, taču šie bija ideāli manai patikai. Viņa kājas klāja bieza melnu spalvu kārta. Es nezinu kāpēc, bet mani tas ļoti piesaistīja. Tās neizskatīās atbaidošas vai kā, bet lika man izjust vairāk to,cik gan vīrišķīgs viņš ir.

Un tā apētot viņa ķermeni, mūsu acīs sastapās tajā mirklī, kad grasījos apklūkot viņa nevīžīgidievišķos melnos matus. Tās bija iekāres pilnas. Lauvas acis. Un tur es sēdēju uz gultas malas, un viņš priekšā man stāvēja.

Pēkšņi viņš spēra divus soļus, lai būtu man galīgi klāt. mūsu kājas pat saskārās. Paķēris manas rokas, tās tika spiestas atpakaļ kopā ar manu ķermeni, tādējādi atkritu atpakaļ ar muguru gultā, un viņš bija pār mani.

Mūsu acis vēl reizi īsi sastapās, abas ar iekāri pilnas, un tad viņš sāka mani kaislīgi skūpstīt. Tas bija skūpsts caur kuru izlaidās liela enerģija un mijās mūsu abos ķermeņos. Es sajutu elektrības strāviņu pirkstu galos, un visas manas spalviņas bija sacēlušās.

Mēs bijām kā lauvu pāris. Abi vienā gultā, blakus viens otram un kā traki viens pēc otra.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000