local-stats-pixel fb-conv-api

Tiecoties pēc uzvaras 20

127 1

Iegājām Reja plašajā dzīvoklī.
Uz dīvāna sēdēja, kaut kāds puisis, nepievērsu viņam uzmanību.

- Džefrij.

- Rej. Sveiks. - viņš palūkojās uz mani. - Kas tā par slampu?

- Džefrij, tā ir mana māsa.

- Ko viņa te dara?

- Kopš šodienas viņa te dzīvos.

- Kāpēc?

- Ja tev kaut kas neapmierina vari izvākties.

Paņēmu somas un izgāju gaismā. Džefrijs mani nopētīja un viņa nāvējošais skatiens mainījās uz neizpratni un, tad šoku un visbeidzot līdzjūtību.

- Kas viņai notika?

- Nav svarīgi. - atbildēju. - Rej.

- Nāc, es tev ierādīšu istabu.

Iegājām istabā, tā bija gaišos toņos.

- Paldies.

Rejs izgāja. Aizvēru durvis un noslīdēju uz zemes. Man izspraucās dažas asaras, bet es tās nenoslaucīju. Man beidzot bija jāatbrīivojas no tā visa.

Kad biju beigusi raudāt no somas izvilku treniņbikses un platu džemperi.
Iegājusi vannasistabā no bikšu kabatas izņēmu žiletes un ieliku tās plaukta apakšējā atvilknē.

- Nevienam, tas nav jāuzzin.

Pārģērbos un sāku kārtot istabu. Pēc pusotras stundas biju pabeigusi.

Bailīgi atvēru istabas durvis. Un izgāju ārā. Devos uz viesistabu. Pa ceļam uzkrienot virsū Džefrijam.

- Tu nonāksi atpakļ no kurienes nāc. - viņš klusi nočukstēja un aizgāja.

Iegāju viesistsbā un apsēdos uz dīvāna līdzās brālim.

- Tev viss labi? Tu esi tāda bāla

- Jā, viss labi. - Palūkojos uz brāli - Aizvedīsi mani rīt uz skolu.

- Protams.

- Es došos gulēt.

Devos atpakaļ uz guļamistabu. Paņēmu somu un sametu tajā grāmatas un burtnīcas.
Iekāpu gultā un centos iemigt. Parasti es aizmigu ar mammu, tagad būs vienai.
Aizvēru acis un iekritu miegā.

- Celies. Rūbij.

Atvēru acis. Palūkojos uz Reju. Izrāpos no gultas un piegāju pie skapja. Izvilku no tā drēbes un iegāju vannasistabā. Nomazgājusies uzvilku izvēlētās drēbes - garš džemperis, džinsa bikses un kedas. Uzliku tonālo, lai paslētu zilumus uz sejas. Un izgāju no vannasistabas, paņēmu somu un devos uz koridori.

- Esmu gatava.

- Brokastis paēdi.

- Nē, bet.

- Nāc un paēd.

Mājās es nekad neēdu brokastis, es tikai vēlējos atrāk tikt prom no turienes.
Iegaju virtuvē un tur arī sēdēja Džefrijs. Kad biju paēdusi, mēs varējām doties.

Pie skolas izkāpu no mašīnas un daudzi skatieni bija vērsti pret mani.

- Tev atbraukt arī pakaļ. - Rejs jautāja.

- Jā, lūdzu.

- Labi.

Rejs aizbrauca un es devos tālāk. Daži skatieni vēl mani nepameta, tas bija neciešami.
Iegāju ķīmijas kabinetā un ieņēmu savu vietu.
Pašas beigas pie loga. Es sēdēju viena, jo ar mani neviens nevēlējās uzturēt kontaktus. Kādreiz es biju viena no populārajām, bet tad es vienreiz atnācu ar garu džemperi un biksēm, lai noslēptu zilumus. Un tad ar mani pazām sāka nerunāt, jo redz es izceļos uz tā fona. Ak, jā un džemperis bija tumšā krāsā.
Man blakus apsēdā Luisa. Viena no manām bijušajām labākajām draudzenēm.

- Sveika.

- Nu sveika.

- Kā iet?

- Kā gan man varētu iet? Normāli.

Es nespēju izturēt spriedzi, kas starp mums valdīja. Pielecu kājās, paķēru somu un iznesos no kabineta.
Man sekoja gan Luisa, gan Alise. Tas tik bija brīnums viņām rūp, tas, ka bēgu un kāpēc. Ieskrēju tualetē, tur bija dažas meitenes.

- Visas ārā. Tūlīt. - Luisa nokliedzās.
Alise pārbaudīja visas kabīnītes. Tās visas bija brīvas. Nokritu uz zemes un atstutējos pret sienu. Alise aizslēdza durvis un pienāca pie mania.

- Rūbij, kas tev ir noticis. - Luisa jautāja.

- Neņemot verā, ka esmu atstāta viena bez draudzenēm, kuras solījās būt blakus vienmēr?!

- Rūb... - Alise iesāka, bet tad apķērās man ap kaklu.- Piedod, mums mīļā.

- Nāc, nomazgāsim tev seju.

Viņas palīdzēja man piecelties. Uzlocīja džempera piedruknes, es rokas paslēpu automātiski aiz muguras.

- Rūb, parādi.

- Nē, Lui.

Piegāju pie izlietnes un plaukstās paņēmusi ūdeni paslēpu seju.

- Velns. - atcerējos par tonālo un zilumiem.

Ūdens jau biija iztecējis, bet turpināju turēt plaukstas pie sejas.

- Rūb. - lēnām noņēmu plūkstas un ieskatījos spogulī.
Dzirdēju, kā meitenes noelšas.

Tiku pagriezta pret viņām. Viņas aplūkoja manu seju un rokas.

- Rūb, kas tev sit?

- Vairāk neviens. Tagad dzīvoju ar brāli.

- Nāc savedīsim tevi kārtībā.

Nolocīju džempera rokas. Luisa paņēm no savas somas kosmētikas maciņu un pielaboja.

- Ejam. - Alise jautāja.

- Jā. - Luisa atbildēja. Viņas abas iekērās manos elkoņos un mēs izgājām no tualetes, kur aiz durvīm bija izveidojusies rinda.

- Mēs šodien pie tevis ejam.

Izķeksēiu no somas telefonu un uzrakstīju īsziņu Rejam.

- Meitenes var šodien pie manis?!

- Alise un Luisa?!

- Jā.

- Labi, lai nāk.

- Paldies. Gaidīsim tevi
trijos pie skolas. Mīlu.

Ķīmija bija tikko kā beigusies. Devāmies uz matemātiku. Iegājuša kabinetā paņēmām vienu solu un piebīdījām klāt, lai varētu sēdēt kopā. Mēs parasti tā darījām un mums neinteresēja ko saka skolotāji.
Apsēdos meitenēm pa vidu, viņas satvēra katra manu roku un cieši saspieda.
Jācer, ka viss būs labi un atkal nepalikšu viena.

127 1 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000