local-stats-pixel

Tici 10.0

 32  0

šī garāka, jo 10 daļai. tāpēc hip hip urā.

Devītās daļas turpinājums.

Pēc tam vairogs nolaidās un redzēju Daniela acīs mazu triumfu. Pēc tam viņš mani paņēma aiz rokas un teica:”Ejam. Es tev kaut ko pastāstīšu.”

-“Es ar tevi nekur neiešu, kamēr tu man nepaskaidrosi, kas pie velna tas bija. ” Izrāvusi savu roku no viņa tvēriena teicu.

Sajutu vilka kažoku pie savas rokas un mudīgi paskatījos un leju. Tur jau vilks bija. Blakus man. Parasti viņš nekad nenāca man klāt, kad bija Daniels, bet šoreiz…

-“Es tev neko nevarēšu paskaidrot, ja tu man nenāksi līdzi.” To pateicis viņš mani uzlūkoja ar lūdzošu skatienu. Es nezinu kāpēc, bet es atkal viņam uzticējos. Kaut arī saprāts teica, ka nevajag.

-“Labi.” Noteicu.

Viņš sāka iet. Vilks šoreiz palika ar mani. Kaut arī Danielu pazīstu īsu laiku, zinu, ka viņu tagad kaut kas nomāc. Klususm ievilkās, bet beigu beigās viņš apstājās un ieskatījās man acīs. :”Tu zini es dēļ tevis esmu pārkāpusi var teikt visus likumus, kas mums ir?”

-“Kā to saprast?”Jautāju.

-“Es nedrīkstēju tev pietuvoties emocionāl tik tuvu kā esmu tagad. ”

Man kamols mazliet kaklā iestrēga, bet es saņēmos un jautāju:”Tu gribi teikt- mēs šķiramies?”

Viņš paskatījās uz leju un man viss bija skaidrs. –“Man viss skaidrs. Ejam?” Vēsā tonī atbildēju. Tu neraudāsi. Tu to vienkārši nedarīsi!Pavēlēju sev. Lai cik daudz es pa šo laiku būtu viņam pieķērisies es dēļ viņa neraudāšu.

Redzēju, ka arī viņš palika uzvilktāks.

Mēs gājām diez gan ilgi. Bet tad es ieraudzīu to pašu mājiņu, kas man bija sapnī. Ap to rosījās daudz civēku. Un katrs darīja kaut ko citu. Visiem bija laiks mani apskatīt. Jutu kā nosarkstu, jo visi uz mani skatījās. Mēs iegājām iekšā mājā. Tur zeme bija apaugusi ar sūnām, bet sienas ar koku zariem. Tas bija kā pasakā. Pie kādām durvīm viņš apstājās un teica:”No ši brīža tu mani vairs nemanīsi. ”

Kaut arī mani šie vārdi maziet sāpināja, jot as nozīmēja, ka viņš ātri padodas, es biju ar mieru. Kā nekā man pašai būs vieglāk.

Tad viņš atvēra durvis un man elpa aizrāvas, ja visās telpāsx kurās es biju sienu mazliet varēja redzēt, bet šeit radās sajūta it kā tu atrastos mežā. Es šādu istabu pati vēlētos. Istabas vidū stāvēja 50 gadu veca sieviete. Es viņas acīs redzēju asaras. Viņa čikstus izdvesa:”Beidzot!” Un es to dzirdēju. Zināju arī to, ka tas bija tā domāts, jo tad viņa skatījās tieši uz mani. Viņa pamāja Danielam un tas no otras puses aizvēra durvis. Es sastingusi stāvēju. Viņa ierunājās:”Nāc sēdies.”

Es piegāju tuvāk un apsēdos uz zemes, jo telpā nebija nevienas mēbeles. Viņa iesmējās, un es sajutu ka paceļos. Zem manis bija izveidojies krēsls. Es automātiski piecēlos un paskatījos uz viņu.

-“Nebaidies un apsēdies.” Es paklausīju. Viņa man atgādināja manu māti. Māti es biju redzējusi tikai fotogrāfijās un video. Viņai bija tie paši sejas vaibsti un acis.

-“Tu man ļoti atgādini viņu.”Viņa iesāka.:”Proti savu māti.”

-“Kā jūs viņu pazīstat?”Jautāju. Man acīs sariesās asaras, jo man liekas, ka visi viņu pazina izņemot mani, pat svešiniece.

-“AK maitiņ, es esmu viņas māte.Daniels tev neko nepaskaidroja?” Noraidoši papurināju galvu.

-“Kāpēc es viņu un šo māju redzēju sapnī pirms es viņu satiku.”

-“Tāpēc, ka tu ar šo māju esi saistīta. Tu esi tāda pati kā mēs…” Stundas laikā viņa man pateica, ka man ir spēja un par ūdens cilti ar kuru viņi karo. Beigu beigās viņai uz rokas uzlaidās vanags un viņa tam iečukstēja ausī.

-“Kas tas bija?” neizpratnē jautāju.

-“Vai tad tev jau nav uzradies pavadonis?”

-“Kā to saprast?”

-“Nu dzīvnieks, kurš tev atrodas visu laiku blakām un kuram ir nedabiski pielaist klāt sev cilvēk?”

Tad es iedomājos par vilku. Viņš bija palicis ārpusē. Manas pārdomas iztraucēja durvju atvēršnās. Tur stāvēja Daniels.

-“Daniel, man tev ir uzdevusms.” Vecmamma iesāka, tad viņa ieturēja dramatisku pauzi, man par to mazliet nāca smiekli, un tad turpināja:”Tu būsi Kristenas skolotājs.”

Nu gan es viņu vairs neredzēšu.Sarkastiski nodomāju.

-“Kristen, kā jau tu saproti, tad jūsu dvēseles ir kaut kā saistītas, ja jūs redzējāt viens otru sapnī, un viņš ir viens no labākajiem pārziņiem šajā svērā.” Vecmamma paskaidroja.:”Un tagad pavadi viņu uz mājām.”

Viņa bez maz vai mūs izlidināja ārā no tās telpas.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000