local-stats-pixel fb-conv-api

Tevi novēro. /18/1

64 0

Hei, kāpēc plusiņu ir arvien mazāk un mazāk? Sakiet, kas jums nepatīk, savādāk es nespēju mainīt neko. Un jā, šī daļa ir nedaudz neizdevusies, bet es vienkārši vairs nespēju uz neko koncentrēties. Enjoy un ar labunakti! :]

________________________________________________________

-Beidz. Viss, celies, pietiks pinkšķēt. Būs labi, dzīvosi tālāk,- Jūlija centās piecelt Terēzu.

-Bet tā bija mana vaina,- Terēza turpināja sēdēt.

-Tā nav neviena vaina, ka mēs esam šeit! Tu neesi vainīga, ka mēs visi esam šeit un cīnamies par dzīvību un nāvi! Atceries, ka katrs šeit ir pats par sevi. Tā, pietiks tev stāstīt par to, ko tu pati labi apzinies. Tagad celies un ejam cīnīties par mūsu nākotni,- Jūlija ar varu piedabūja Terēzu kājās.

Putni bija prom, izņemot katram piederīgo. Nākamie dzīvnieki – kaķi. Nē, nevis mazie, mīlīgie, baltie, pūkainie, bet lielie džungļu kaķi. Tiem rīkles ir tādas, ka varētu sabāzt visus dzīvos no šejienes un tur vieta vēl paliktu. Taču te sāka parādīties problēmas un tās visu pirms pamanīja Džo. Lielajiem kaķiem vienkāršāk ir nogalināt putnus, tādā veidā nogalinot mūs. Tomēr cilvēki ir gudrāki un metas uzbrukumā pirms zvēri ir tikuši klāt mazajiem, dumjajiem putniem.

-Es iešu,- kad bija pārtraukums, Terēza noteica.

-Kur?- Jūlija jautāja, taču Terēza jau bija pāri līnijai un skriešus metās uz durvīm.

Kad Terēza bija pie durvīm, viņa saprata, ka tās ir aizslēgtas. Taču viņa redzēja, ka uz viņas pusi lido kaut kas liels, melns un acīmredzami smags. Terēza nesaprata, kas tas ir, taču viņa to izmantoja – viņa pēdējā mirklī pietupās un tas `kaut kas` izsita durvis atklājot visu acīm saules spožo gaismu. Kad tika izsistas durvis, pazuda arī dzīvnieki, līnija un arī pārējie varēja tikt ārā.

Tālu gan viņiem neizdevās tikt, jo skatam pavērās mežs. Jūlija, Terēza, Kolins un Džo, kā arī Džella, nesaprata pat kurā valstī atrodās. Šī vieta nebija redzēta nevienam no viņiem, tāpēc nekas cits neatlika, kā iet mežā un cerēt, ka tam ir gals. Kā par laimi, viņi ieraudzīja, ka sveši cilvēki piesien trīs zirgus pie staba. Ko cilvēki meklē šajos drausmīgajos džungļos, kur pilns ar zirnekļiem? Terēza sev jautāja. Tomēr neviens nevilcinājās un ātri vien zirgi bija atraisīti. Jūlija un Terēza sēdēja uz viena zirga, kā jau vieglākās, zirgam viņas būs vienkāršāk noturēt, nekā divus puišus uz viena zirga. Kaķi paņēma Kolins. Savādi, taču Džella nemaz neuztraucās, kad ieraudzīja zirgu un tika nosēdināta uz tā. Zirgs arī kaķa nebaidījās. Kaut kas šeit ir ne tā, kā vajag.

-Uz kuru pusi?- Jūlija, kas sēdēja Terēzai priekšā, jautāja visiem.

-Uz austrumiem,- Kolins noteica.

-Uz rietumiem,- Džo teica vienlaicīgi ar Kolinu.

-Metam...okej, monētas mums nav. Metas bērza lapu. Kolinam krāsainā puse, bet Džo otra,- Jūlija teica noplēšot no tuvējā bērza vienu lapiņu.

Jūlija pameta gaisā lapu un tā veikli nosēdās uz zirga tumšajām krēpēm ar krāsaino pusi uz augšu. Tātad viņi dodas uz austrumiem.

-Sejā, vecīt,- Kolins pagriezās pret Džo un sāka rikšot uz rietumu pusi.

-Sejā vai nē, taču austrumi ir uz otru pusi,- Džo izsmejoši pabļāva Kolinam.

Kolins nolaida galvu un pats pasmējies par sevi sāka jāt uz austrumu pusi. Džo, Jūlija un Terēza sekoja Kolinam. Šis mežs vilkās nebeidzami. Apkārt bija tikai un vienīgi zaļie toņi, nekā cita. Ik pa brīdim varēja pamanīt kādu brūnu stumbru, taču vairāk neko. Tikai tad, kad sāka krēslot, koki kļuva retāki.

-Šķiet, ka drīz būsim kādā ciemā,- Džo izteica savu versiju.

-Domājams, ka jā. Es priecāšos, ja līdz tumsai mēs būsim `noparkojuši` mūsu zagtos zirgus un iekārtojušies kādā jaukā vietiņā, kur pārnakšņot,- Kolins piebalsoja.

64 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Domaaju , ka neko nevajag mainiit . Sizets ir labs un interesants . emotion emotion

1 0 atbildēt