spoki.tvnet.lv/literatura/Tev-skiet-ka-mani-pazisti-47/700426
Tev šķiet, ka mani pazīsti (48)9
No attāluma viss šķiet mazs.
-Nemurkšķi daudz,- puisis aizrādīja, izvelkot mani no mašīnas. Viņš patiešām bija piestājis pie baznīcas, kuras jumts bija apsnidzis. Sniegpārslas iepinās manos matos un izkusa uz sejas, un man vajadzēja samiegt acis, lai pārsliņa nenonāktu acīs,- Skaties uz mani,-
Pacēlu acis, un puisis demonstratīvi nosēdās uz viena ceļa. Es aizturēju elpu.
-Vai tu būsi mana meitene?- puisis smaidot vaicāja un noņēma pirkstu no gredzena. Pamāju ar galvu, zaudēdama valodu un, kad puisis piecēlās kājās, metos viņam ap kaklu.
-Pagaidi, mazā,- puisis neveikli izķepurojās no mana tvēriena un satvēra manu plaukstu, lai uz zeltneša uzliktu savu gredzenu. Tas bija melna vijuma sudraba gredzens, kurš ideāli derēja uz mana pirksta.- Tev ir vīrišķīgas rokas,- puisis pasmējās,- Tāds pats pirksts kā man.
-Nemaz arī ne,- es atteicu,- Tas der ideāli, jo ir pielāgojams.
-Nu.. ja tu tā saki,- puisis sacīja,- Kā patīk?
-Decembrī, Ziemas brīvlaikā, tiku bildināta kļūt par draudzeni nakti pēc tam, kad zaudēju nevainību,- skaļi it kā prātojot teicu,- Manuprāt, man patīk.
Kristiāns neko neteica, tikai ievilka mani apskāvienā.- Brīvlaiks drīz beigsies.- puisis skumji sacīja,- Un tu droši vien visu laiku pavadīsi konsultācijās un pēcstundās. Tāpēc izlēmu, ka gribu tev uz pirksta kaut ko, kas tev mani atgādinātu,- puisis sacīja un noglāstīja manu plaukstu, kuru rotāja viņa gredzens,- Kādudien plānoju, ka tur būs cits gredzens.
-Tikai nesasteidz visu,- es bijīgi piekodināju,- Viss ir tikai sācies.
-Jā,- Kristiāns atteica,- Un, zini, kas ir traki? Es negribu, lai tas beidzas!- puisis strauji satvēra mani aiz pacelēm un uzcēla sev virsū, aizāķēdams manas rokas sev ap kaklu, bet kājas ap vidu. Kristiāns piekļāva mani sev klāt un cieši noskūpstīja. Vienubrīd šķita, ka puisis zaudēs līdzsvaru, un tad mēs abi ievēlāmies sniegā.
Sniegs aizkrita man aiz džempera, iekrita kedās un es sāku nevaldāmi spiegt.
-Beidz, mazā, tas ir tikai sniegs,- Kristiāns mierināja, nogāzdamies man blakus,- Un nesaki, ka tu nezināji, ka tas bija tīšām!-
-Tu to izdarīji tīšām?- pikti jautāju un, saņēmusi dūri pilnu sniega, izsmērēju to viņam pret sienu.- Tas tev par to, ka tevis dēļ esmu slapja.
Kristiāns izspļāva sniegu un nikni uzlūkoja mani. Tad viņš mani iecēla sev rokās un ieslēdza mani tajās tā, ka nevarēju tikt vaļā. Sāku spirināties, bet viņa tvēriens bija man par stipru. Pat nepaspēju lāgā noreaģēt, kad tiku iemesta milzīgā kupenā. Kad kārpījos ārā, dzirdēju, ka Kristiāns smejas kā kutināts, un kad viņu pamanīju, redzēju, ka puisis vārtās pa zemi un smejas kā sivēns. Izkārpījos laukā no sniega un nopurināju to no drēbēm, izskatīdamās pēc slapja suņa.
-Mazā, mazā,- puisis smejoties teica,- Ja tu redzētu sevi no malas..-
Piepūtu vaigus, piecirtu kāju pie zemes un uzspēru viņam virsū sniegu. Būdama aizkaitināta, devos taisnā ceļā uz mašīnu, nikni sperdama soļus. Mani mati bija slapji un uz mana ķermeņa nebija ne vietiņas, kas būtu palikusi sausa. Es biju slapja un nosalusi. Un aizkaitināta.
Arī jokiem ir savas robežas. Atspiedos pret mašīnas karkasu, cenšoties netrīcēt, un drūmi blenzu uz priekšu. Kristiāns beidzot nāca šurp, un es manāmi atslābu. Pusceļā puisis novilka savu jaku, palikdams tikai t-kreklā, un pasniedza to man. Nikni blenzu te uz viņu, te uz jaku, tad samierinājos un uzvilku silto jaku sev mugurā.
-Labi, pietiks jokot, brauksim mājās tevi pārģērbt,- puisis kļuva nopietns,- Izmaksāšu tev siltu tēju. Pašu labāko. Tikai nedusmojies,-
-Nedusmojies,- es viņu attēloju un apsēdos mašīnā,- Kad īsti beidzas brīvlaiks?
-6.janvārī,- puisis uzreiz atteica,- Šodien ir 4.janvāris. Un 6.janvārī ir balle.
-Balle?-
-Nu ja,- puisis sacīja,- Pavasara balle.
-Tad mums jābrauc iepirkties!- es gandrīz iespiedzos, un puisis novaikstījās.- Kas?
-Tikai ne iepirkties.. lūdzu, Katrīna.-
-Lūdzu, lūdzu,- es diņģēju, uzlūkodama viņu ar šuneļa acīm,- Lūdzu, mīļais?
Puisis nīgri nopūtās.- Tu ar savām acīm visu vari panākt, vai ne? Nu braucam iepirkties.
-Tu esi vislabākais!- es iesaucos un noskūpstīju viņam vaigu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tev-skiet-ka-mani-pazisti-49/700698