Teikas par Rīgu3

Sameklēju i-netā dažādas teikas par Rīgu. Itkā jau nekas īpašs, bet varbūt kādam liekas interesanti.

Sensenos laikos Rīgā, apmēram tur, kur tagad pilsētas grāvis, tecēja upīte Daugavā – saukta par Rīdziņu. Kad ļaudis gribēja tikt pāri šai upei, tad viens liels Milzis pār pleciem pārnesa viņus, jo tad tur nebija ne tilta, ne pārceļama plosta. Milzis iemita alā pie Kārļa vārtiem, apcietinājumu tuvumā.
Reiz tumšā jo tumšā naktī skaņi saucieni uzmodināja Milzi tur alā. Piecēlās viņš, bet nevarēdams aiz tumsas nekā saredzēt, aizdedzināja vējlukturi un lika gaismai spīdēt nakts tumsībā. Te viņš ieraudzīja otrā upes malā nabaga bērnu stāvam. Tas ļoti raudāja, lūgdamies, lai ceļot pāri upei. Milzis pārbrida upei, uzcēla bērnu plecā, pārnesa savā alā un uztaisīja tam vietu naktsguļai. Otrā rītā bērns bija pazudis, bet, kur tas bija gulējis, tur atradās tīrs zelts. Zeltu Milzis lielā mucā glabājis savā alā. Bet, kad Milzis drīz pēc tam nomiris, tad ar to naudu uzcēluši Rīgas pilsētu. Milža bildi turpretim ar visu bērnu uzstādījuši mūžīgai piemiņai apmēram tai vietā, kur viņa ala atradusies.

LTP VII, 1, 1325. Pier. 1852.

Vidzemnieki norunājuši, ka vajadzīga galvenā pilsēta viņiem, jo citās zemēs tā bijis. Tie sabraukuši visi lieli un mazi, veci un jauni. Darījuši, ko katrs varējis, - cits nesis akmeņus, cits mūrējis un tā tālāk, līdz beidzot uzcēluši pilsētu, kura sastāvējusi no deviņām mājām un rijas vidū, jo tie domājuši, ka rijā dzīvo latviešu mīļākais pilsētas dievs.
Veci ļaudis mūsu pusē vēl tagad paliek pie tā, ka Rīgu cēluši vidzemnieki. Viņi noskaita:
“Rīga, Rīga, skaista Rīga,
Kas to skaistu darināj’?
Vidzemnieku sūri darbi,
Pakavoti kumeliņi.”

17, 303, 68. Marete Lode Valmieras Katvaros; pier. V.Piģene 1922

Senāk Kangaros ilgu laiku dzīvojis un darbojies Lielais cilvēks. Dzīvojis pie paša ezera, kas tad izpleties visgarām Kangariem. Lielajam cilvēkam te bijusi pastāvīga dzīves vieta, bet bieži tas gājis arī uz to novadu, kur tagad uzbūvēta Rīga. Gribējis iziet pa sausumu, tāpēc pāri ezeram nobēris smilšu jomu. Sākumā uzbērums bijis taisnāks, līdzenāks, bet ezera ūdens ar laiku izrobojis tās malas. Radušās gravas, izliekumi, iedobumi, - radušies Kangaru kalni, tādi , kādi tie tagad, kad plašais ezers sen jau aizaudzis.
Vienmuļa, purvaina, vietām pastaignēja bijusi tā vieta, kur tagad uzbūvēta Rīga. Un arī te Lielais cilvēks nesis smiltis, taisījis uzbērumus. Tikko pāraugušiem ezeriem uzkaisījis smilšu kārtu, citur uzmetis veselus kalnus. Kādā vietā tikko neapbēris zemnieka māju. Mazu upīti lielas smilšu bērums novirzījis pie pašas šo māju rijas. Zemnieks savu jauno rijas upīti sācis dēvēt par Rīdzīti. Kad pie Rīdzītes celta pilsēta, nosaukums Rīdzīte labi nepiederējies, jo pilsētai jābūt lielai. Nosaukuši to par Rīgu.

1838, 6904. Madonas Bērzaunē pier. J.Krūmiņš 1953.

Reiz lielā vētrā kāds zvejnieks apmaldījies jūrā. Viņš aizbraucis pie savādas salas un ieraudzījis tur savādu zivi, kas asti turējusi paceltu gaisā. Kad zivs ieraudzījusi zvejnieku, vaicājusi, no kurienes šis nākdams? Zvejnieks atsacījis, ka no Rīgas. Nu zivs vaicājusi:
“Vai Rīga jau gatava?”
“Nē, vēl jāapbūvē tie lielie smilšu kalni.”
“Kad tad tos apbūvēs?”
“Es jau nezinu, bet ko tev vajaga?”
“Kad Rīga būs gatava, es ar savu asti sitīšu ūdeni un Rīgu applūdinādama noslīcināšu.”
Zvejnieks izstaigājis salu, domājis jau doties mājās, kad atkal sastapies ar zivi:
“Ja apsolies man pateikt, kad Rīga būs gatava, tad es tevi aizvedīšu līdz Daugavai. Bet pielūko, ka nevienam nesaki, ko runājām!”
Zvejnieks apņēmies, un zivs viņu atvedusi līdz Daugavai. Šķiroties teikusi, lai atbraucot pēc simts gadiem. Zvejnieks būdams liels pļāpa, pateicis to citiem ļaudīm, un daudzi braukuši skatīties lielo zivi. Izbraukājuši jūru krustu šķērsām, bet zivi neviens nav atradis.
Gan jau pēc simts gadiem viņa sitīs astu ūdenī un Rīga noslīks.

1458, 3. G.Bidermanis; pier. A.Zunde Bauskas Ceraukstē 1935

Senāk, kad Rīgā ielas taisīšana bijusi pabeigta, strādnieki ķēruši ciet pirmo cilvēku, kurš ielā parādījies, un noprasījuši viņa vārdu. Tā radušies Marijas, Dārtas, Lienes, Augustes, Alberta, Jāņa, Matīsa un citu ielu nosaukumi.

17, 221. 86. Rīgā pier. A.Medne 1925.

Neaizmirsti novērtēt:) un sniegt komentāru. Ja būs labas atsauksmes nākamo daļu taisīšu par Jelgavu:)