Tas bija viņš *190

Soliju vienu daļiņu ielikt šodien. Tātad sanāca laiciņš tikai vakarā. ;)

Ienākdams manā istabā...
M-Wow.
B-Beidz tas mani mulsina.
M-Melns, balts...
B-Cilvēka istaba attēlo cilvēka iekšieni.
Kādu laiku viņš klusēja.
B-Ko tu klusē?
M-Nezinu.
B-Šīs atbildes...
Iekritu gultā un pievēru acis. Viņš pienāca pie gultas paskatījās uz mani...
M-Kas noticis?
B-Ahh viss ir sarežģīti. Nu noteikti esmu par jaunu lai tā teiktu, bet nu jā.
M-Nu stāsti. /pasmaidija/
B-Īsāk sākot. Erlands, Marta, tu, skola. Ahh neko negribu. Vēl driz dzimšanas diena.
M-Tu negribi savu dzimšanas dienu?
B-Jā dīvaini. Ienīstu šo dienu. Saistās ar manu ģimeni. Negribu palikt vecākā, gribu palikt astoņpadsmit gadus veca.
M-Skaidrs.
Piecēlos kājas piegāju pie plauktiņa, noņēmu visus gredzenus no rokām. Jau atkal ieslēdzu mūziku. Es gribēju parunāt ar viņu, bet man nebija vārdu ko teikt. Līdz pēkšņi kāds pieklauvēja pie durvīm. Noskrēju uz pirmo stāvu jau atkal. Maiks arī nonāca lejā. Atvēru durvis tur stāvēja Erlands. Aizlicis rokas aiz muguras, tā it kā kaut ko slēptu.
E-Bell es...
Ieraudzījis Maiku viņš paskatījās uz mani, norāvies pusvārda, kaut ko noklusējis, satrūcies pagriezās un aizgāja. Aiz muguras viņš nometa melnu rozi. Pieliecos pacēlusi to, pagriezos pret Maiku...
B-Ei, ei prom.
M-Bet...
B-Ei.
Paņēmis jaku pagāja man garām un aizbrauca.
Ieskrēju māja, uzskrēju uz istabu. Piekritu ceļos pie sienas, tur rakstīts...
'don' to need your flowers, better black rose'
-Ceturtdiena
Pamodos uz zemes blakus Darko. Nezināju ko darīt. Biju izmisumā. Noliku rozi uz galda un paķēru telefonu. Jauna ziņa no Diānas...
D-Bell, kas tur īsti noticis? Džeims šodien kaut ko pie Erlanda.
B-Ahh grūti izstāstīt. Vēlāk tev visu pastastīšu.
D-Oky.
Uzkāpu uz motocikla braucu pie Erlanda.