local-stats-pixel fb-conv-api

Tāpēc, ka es tevi mīlu (41. daļa)7

234 0

Es redzēju, ka zālē ienak arī Maikls, kuram rokā bija ieķērusies Roze. Meitene bija tērpusies koši sarkanā kleitā, kas knapi aizsedza viņas sēžam vietu. Mati viņas bija sapīti skaistā bizē. Varēju redzēt, ka meitene ir pamatīgi uztraukusies.

-Vēlies dzert?-pēc maza brīža vaicāja Gusts.

-Jā, labprāt,-piekritu, un abi devāmies pakaļ dzeramajiem. Es jau labi zināju, ka te nekas manā gaumē nebūs, bet nesūdzējos, jo baudīju mirkli kopā ar Gustu. Puisis likās tik jauks un mīļš. Tā kā milzīgs plīša lācis, kurš domāts tikai mīļumam, un, ja sāp, vari doties pie tā un samīļot, birdināt asaras uz tā.

Puisis man pasniedza glāzi.

-Paldies,-pateicos un iemalkoju sev pasniegto dzērienu. Nezinu , kas tas bija, bet zinu, ka no tā skaidrā prāta nepalikšu.

-Vēlies vēl padejot, vai man mukt prom?- puisis iesmējās un nolika savu glāzi uz galda. Sekoju puiša piemēras un arī noliku savi glāzi uz galda.

-Tev nav jāmūk prom,-iesmējos,-Un, jā, es vēlos vēl dejot, un tieši ar tevi,-koķeti noteicu un apviju rokas ap puiša kaklu, kaut sāka skanēt ātrā dziesma. Mēs nelikāmies traucēti un dejojā iepriekšējās dziesmas ritmā.

-Tev nav jābūt pret mani tik jaukam,-atzinu.

Puiša sejā atplauka plats smaids,-Tavā klātbūtnē es nespēju būt savādāks, saproti?-viņš vaicāja.

-Saprotu!-noteicu un noskūkstīju Gustu. Tas nebija domāts teātrim, es tiešām vēlējos noskūpstīt viņu, lai arī ko tas nozīmētu.

Puisis pēc mirkļa atrāvās no manis ar smaidu uz lūpām un piebilda,-Domā viņš redzēja?-viņš vaicāja.

-Tas nebija domāts teātrim,-atzinu un noņēmu rokas no puiša pleciem un uzgriezu viņam muguru. Es devos no viņa prom, jo man likās, ka viņam tas nav tikai teātris, ka viņš grib man tuvoties, bet es laikam maldījos.

Izgāju skolas gaitenī un piegāju pie skapīšiem un atspiedu muguru pret tiem.

Es vēlējos raudāt, bet asaras nenāca pār manām acīm laukā, it kā nebūtu par ko raudāt. Nebija jau arī.

Dzirdēju, ka kāds arī ir parādījies gaitenī, tāpēc devos uz tualetēm.

Ballētājs sāka skriet, un mana sirds sāka dauzīties, jo es nezināju, ko gaidīt.

Mani apstādināja un pagrieza uz otru pusi. Gusts.

-Kā es varēju zināt, ka tas nav teātris. Emīlīj, kā?-viņš vaicāja ar izmisumu acīs.

-Vai tas kaut ko maina?-vaicāju un nolaidu skatienu. Puiša rokas uzgūlās uz mana zoda un atkal pacēla manu skatienu. Ielūkojos viņa dzintera brūnajās acīs, kaut arī gaitenis bija tumšs, tās bija perfekti redzamas.

-Jā,-viņš noteica un noskūpstīja mani,-Es to būtu jau sen izdarījis,-viņš piebilda un atkal mani noskūpstīja.

Pēc brīža mēs iegājam atpakaļ zālē un atsākām dejot pie lēnās mūzikas. Es atkal apviju savas rokas ap puiša kaklu, bet puisis atļāvās savas rokas uzlikt uz maniem gurniem un slidināt tās pār manu muguru.

Es lūkojos viņa acīs, viņš manās. Mūsu lūpas tuvojās viena otrai, līdz tās vijās skūpstā sporta zāles vidū, balles plaukumā. Mēs dzirdējām ovācijas, bet tās neko nemainīja.

Vai tiešām man bija radušās jūtas pret Gustu, vai tas ir tikai māns?

234 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000
Nēēē, viņai nevajag jūtas pret Gustu. Viņai vakag but vienai un vienai mirt emotion Lalalalalalalalalalalal
2 0 atbildēt
GUSTS VAI SUNS. NEVIENS CITS. uj, caps lock iesprūda..
0 0 atbildēt
man patīk, tikai rakstās koķeti, nevis kočeti emotion
0 0 atbildēt