local-stats-pixel

Tāpēc, ka es tevi mīlu (40. daļa)0

166 0

Pienāca tā liktenīgā diena, kad vajadzēja doties uz skolas balli.

Pie manis pucējās gan Lea, gan Amēlīja. Viņām šī balle neko jaunu neizteiks. Bet šī būs pirmā šī gada balle. Mana pirmā balle šajā skolā, uz kuru es iešu viena.

Viktorijas atbalsts arī nav, jo meitene ir apslimusi, un skolā nav jau nedēļu. Lai arī meiteni ilgi nepazīstu, man viņas jau pietrūkst.

Iesēdos matracī un domāju, ko vilkt.

-Mums vajadzētu doties uz tavas vecmammas māju, jo šajā koka būdiņā nav elektrības,-Amēlīja iesmējās.

-Ir gan,-pasmaidīju un norādīju uz kontaktu,-Bet ar to būs pa maz,-iesmējos un ievēlos savā matracītī.

-Man nav ko vilkt,-žēlojos.

-Ir gan! Es tūlīt kaut ko atradīšu!-Lea sparīgi iesaucās.

Man tas neko neizteica, jo tāpāt negribēju doties uz balli, kur būšu lieka. Bet neiet es nevarēju. Biju apsolījusi draudzenēm.

Lea no mana koferīša izvilka kaut ko un mēs visas devāmies uz vecmammas māju.

Kopš mamma uz šejieni pārvācās, nav vairs atbaidošās smakas mājā, tāpēc arī šeit sāku iegriezties biežāk, bet jau drīz būs visas mantas jāpārnes uz šejieni, jo koka mājiņā nepārziemošu, lielā aukstuma dēļ.

Visas aizgājām uz manu topošo istabu un sākām gatavoties ballei. Amēlīja ieveidoja savus matus paviršās lokās un sasprauda tos uz aizmuguri. Lea savus brūnos matus ielokoja princešu lokās un izpurināja. Bet es savus melnos matus ielokoju, bet ne princešu lokās, izpurināju un sapūtu tajos matu laku.

Visas piegājām pie viena spoguļa un sākām klāt virsū grimmu. Es biju pirmā, kura nogāja no spoguļa, jo uzklāju nedaudz vaigu sārtumu, uzklāju tušu uz skropstām un uz lūpām uzkrāsoju gaisīgi rozā lūpu spīdumu. Amēlīja atkal izcēlās ar biezām līnījām uz acs plakstiņa un dūmakaini uzklātām ēnām. Ko papildināja tumša lūpu krāsa. Bet Lea izcēla savas lūpas, uzkrasojot tās koši rozā krāsā un pielika pieliekamās skropstas un uzklāja tonālo krēmu.

Amēlīja un Lea vilka zaļas kleitiņas un melnas kurpes. Lai gan likās, ka viņas izskatīsies līdzigi, tad tagad saprotu, ka tā nebūt nav. Lea kleita ir viscaur mežģīnītēs un kupla kā princešu kleita. Bet Amēlījas kleita ir pieguļoša augumam, kas izrotāta ar lielu un spīdīgu kakla rotu.

Lea man pasniedza kleitu, kura bija melnā krāsā. Man šo kleitu dāvināja mamma, kad pabeidzu devīto klasi. Bet pa šo laiku izmēru ziņā nebiju mainījusies. Uzvilku klietu un ielūkojos spogulī. Kleita bija visa vienās mežģīnītēs. Rokas bija garas, sniedzās līdz plaukstām, bet mugura bija atkailināta, ko es dievināju šajā kleitā. Tā bija tikpat pieguļoša kā Amēlījas kleita. Meitene man vēl pasniedza kurpes, kuras uzvilku kājās un mēs bijām gatavas doties uz skolas balli.

Iegājušas skolā sapratām, ka šogad viss būs savādāk, ne tikai man, bet arī viņām.

Iegāju sporta zālē, kur notika balle. Visa grīda bija izbārstīta ar baloniem, pie griestiem lidinājās hēlija piepūsti baloni, pie skatuves bija salikti ziedu pušķīši. Galdiņi zāles malās bija noklāti ar baltu galdautu, un virsū uzlikti lieli svečturi.

Visu zāles vidu pildīja skolēni, kuri dejoja vai nu bariņos vai nu pāros.

-Tu izskaties neatvairāmi,-Gusts izteica komplimentu un pasniedza man koši sarkanu rozi.

-Paldies,-pasmaidīju un iedevu puisim mazu skūpstu uz vaiga,-Tu arī neesi zemē metams,-iečukstēju puisim ausī un iesmējos.

-Vai varu tevi lūgt uz deju?-puisis vaicāja un pasniedza manā virzienā roku.

-Protams,-atkal pasmaidīju un ieslidināju savu plaukstu puiša rokā.

Gusts mani pievilka pie sevis un ieaijāja dejā. Skanēja lēnā mūzika, kas lika puisim justies kā šīs dienas uzvarētājam.

166 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000