-Piedod tev viss labi?- puisis piesakušā balsī jautāja. -Jā, laikam- vēljoprojām nedaudz biju šokēta. -Tu tik pēkšņi uzradies, ka pat nepaspēju noreaģēt-zēns atvainodamies teica. Tikai tagad aplūkoju viņu. Viņam bija tumši brūni mati un tikpat tumši brūnas acis. Sapratu, ka nepieklājīgi tik ilgi skatīties un nodūru skatienu. -Kam negadās- uzsmaidīju viņam lai pārliecinātu, ka tiešām viss labi.-Es nu iešu-klusi piebildu- centies vairs nevienu nenotriekt, savādāk iekulsies ķezā-iesmējos un redzēju viņā atvieglojumu. -paldies, ka esi tik saprotoša- viņš uzsmaidīja-atā-viņš atvadijās un bija prom. -Tev viss labi?- Beāte traucās man pretīm un apskāva. -Jā, bet mums būs jāatceļ iepirkšanās, jo man ir padomā kas cits. -tu mani ieintriģēji- draudzene izskatījās atvieglota. -Tu paliec pie manis, jo mana māte visu nakti nebūs mājās-Draudzene iespiedzās un apskāva mani, es jau biju gaidījusi šādu reakciju. -nesaspied mani- draudzene mani atbrīvija no skavām. -Ejam pirkt našķus?- Beāte vaicāja -Ejam, ejam-Kad visu bijām sapirkušas gājām pie manis.-Kādu žanru skatīsimies?- jautājoši lūkojos draudzenē. -Lai iet komēdija- viņa nedomājot teica. -Lai iet- atkārtoju draudzenes teikto- es aiziešu pēc segas, bet tu saklāj galdu.-ieteicu un uzskāpu uz otro stāvu oajaļ segai. Izvēlējos manu un Beātes zilo, garo pledu kas bija mīksts un kuru mēs ņēmām katru reizi kad pie manis skatijāmies filmu. -Tu nu gan ātri- ieraudzījusi galdu secināju. -Es jau atradu filmu- draudzene priecājās, kad kāds piezvanīja pie durvīm. -Kas tur?- Beāte jautājoši lūkojās manī. -Es nevienu negaidu- godīgi atbildēju- varbūt mamma ātrāk pārradās.-Aizgāju atvērt durvis, bet cilvēks kuru tur ieraudzīju noteikti nebija mana māte.
Tev patiks šie raksti
