Anna.
- Ko tu iedomājies? – Bens man dusmīgi jautāja, kad bija aizvilcis mani no pārējiem, pat neļaujot paskaidrot.
- Es nesaprotu par ko tu runā! – uzkliedzu viņam pretim.
- Tu mani padzen no rīta un saki, ka vairs nekad nevēlies mani redzēt, un nu stāvi manā priekšā? Tas ir absurds, Anna. Ko tieši tu gribi? – nekad nebiju Benu redzējusi tik dusmīgu.
- Es šeit neesmu tevis dēļ, bet gan ar Žizeli. Neiedomājies no sevis pārāk daudz, jo starp mums viss ir cauri un tā kā mums ar Kamillu ir kopīgs projekts, tad tev nāksies mani paciest sev tuvumā, dārgais. – uzsvēru vārdu dārgais, lai viņam ieriebtu. Nezinu kas man bija uznācis, ka sāku tā blefot, jo man nekāda projekta ar Kamillu nebija, es vienkārši gribēju redzēt viņa reakciju.
- Beidz spēlēties ar mani, Anna, jo šoreiz tev nekas neizdosies. Man tas ir apnicis. – viņš pateica un vienaldzīgi pagāja man garām. Gribēju skriet viņam pakaļ un atvainoties, bet atturējos. Uzliku smaidu uz sejas un devos atpakaļ pie viesiem. Man jāturpina iesāktais.
- Anna? – dzirdēju pazīstamu balsi.
- Ak, Gabij! – iesaucos un apskāvu viņu. Nelaidu vaļā pazaudēto draudzeni ilgi, bet kad palaidu, viņa nelikās tik sajūsmināta kā es.
- Kur tu biji pazudusi, Anna? Es tā par tevi uztraucos. Tu nedevi nekādu ziņu! – Gabija pārmeta un viņai bija tādas tiesības.
- Es tev visu paskaidrošu, tikai aiziesim uz kādu klubiņu. Man vajag šo to aizmirst.. –
- Aizmirst kaut ko vārdā Bens? – Gabijas garastāvoklis jau bija atgriezies.
- Nesteidzies notikumiem pa priekšu, - aizrādīju – Tūlīt visu uzzināsi, bet tagad pazūdam no šejienes. –
- Dodamies. – Gabija piekrita. Es atsveicinājos no Žizeles un pateicu viņai, ka mājās šonakt nebūšu, jo ar Gabiju sarunājām, ka palikšu pie viņas. Paņēmu savu jaku un devos ārā pa durvīm vēl pēdējo reizi uzmeklējot ar skatienu Benu. Viņa skatiens jau bija pievērsts man.
Bens.
- Tev viss kārtībā? Tu šodien esi tik kluss. – Amanda satraucās. Ar pūlēm novērsu skatienu no aizejošās Annas un pievērsos savai līgavai.
- Jā. Man tikai nepatīk šādas viesības. – apskāvu sievieti.
- Man arī. Kā tu domā, varbūt paņemam kādus draugus līdzi un dodamies kaut kur izklaidēties? – viņa ierosināja. Lai gan Anna nu bija prom un varēju uzelpot, vēlējos tikt prom no šejienes.
- Laba doma, mīļā. Sazvanīšu savas grupas puišus, bet tu dabū rokā savas simpātiskās draudzenes. – uzspiedu buču viņai uz lūpām.
- Ak tad simpātiskajām? – viņa tēloja greizsirdību.
- Nu protams, ne tik simpātiskām kā tu. – noskūpstīju viņu un aizgāju pazvanīt čomiem. Kopā savācāmies ātri, jo čaļi vienmēr bija gatavi visam. Tikai Čārlzs izlēma palikt mājās, jo viņam mājās bija sieva ar viņa jaundzimušo dēlēnu. Uzreiz pakrūtē iedūrās. Iedomājos par to, ka manam pirmdzimtajam būtu bijis pāri gadiņam, ja nebūtu notikusi nelaime. Izmetu šo domu no galvas un devos pēc Amandas, lai varētu izvēdināt galvu. Šodien man nebija iebildumu pret stiprāku reibumu un arī Amanda bija ļoti saprotoša. Devāmies uz mūsu iecienītāko bāru, puiši gāja ieņemt vietas, Amanda uz dāmistabu, bet es pakarināju drēbes. Pēkšņi manu uzmanību piesaistīja kādi melodiski smiekli. Atskatījos un ieraudzīju viņu. Likās, ka Anna mani vajā, bet nespēju justies slikti ieraugot viņas smaidu, kurš mani savaldzināja jau pirmajā dienā, kad viņu ieraudzīju.
Anna.
Ar Gabiju pārsmējušās atcerējāmies vecos labos laikus un es ļoti sailgojos pēc Latvijas. Apsolīju sev, ka drīzumā apciemošu dzimteni. Pēkšņi manu vidukli sagrāba kādas rokas.
- Man jau likās, ka dzirdu pazīstamus smieklus. – seksīga balss iečukstēja man ausīs.
- Maik! – iekliedzos un apmetos puisim ap kaklu.
- Sveika, pazudusī. – puiša balsī nedzirdēju ne kripatiņas pārmetumu, tāpēc tas mani ļoti saistīja.
- Man ir tāds prieks tevi redzēt! – vēlreiz apskāvu viņu un pamanīju, ka viņš kļuvis krietni pievilcīgāks. Daudz muskuļotāks. Lai arī mums bija vēl lielāka vecuma starpība nekā man ar Benu, mani tas šobrīd neinteresēja, jo bija sasodīti labi satikt vecos draugus.
- Abpusēji, kā vienmēr abpusēji. – viņš man piemiedza ar aci. Nespēju noslēpt valdzinājumu, kāds man bija pret viņu. Nebiju iepriekš viņu ievērojusi TĀ.
- Kopš kura laika tu esi tik seksīga? – Maiks parāva vienu uzaci uz augšu, liekot manai sirdij iepukstēties. Tas bija pilnīgi atklāts flirts.
- Es tikko to gribēju jautāt tev. – veltīju viņam savu seksīgo smaidu un nolēmu atbildēt flirtam. Pirms Maiks paspēja man kaut ko atbildēt, man klāt pieskrēja Miks.
- Skat, kādi neredzēti cilvēki. – arī Miks mani apskāva, bet no viņa puses staroja tikai brīnišķīgs draudzīgums. Un to, kāpēc tā ir es sapratu tad, kad viņš piegāja pie Gabijas un noskūpstīja viņu, apvijot savas rokas ap viņas gurniem.
- Hei, pa kuru laiku? – es pārsteigta iesaucos.
- Mīlas ceļi ir neizdibināmi. – Gabija pilnīgi aizsapņojusies Mika skatienā noteica.
- Tātad ar Rinaldu viss cauri? –
- Jā, un šobrīd par to nerunāsim. Gribējām taču izbaudīt vakaru vai ne? –
- Protams! – uzsmaidīju draudzenei un pacēlu glāzi. Uzsaucām tostu un iedzērām.
- Tu taču man neatteiksi ko? – Maiks man sniedza roku.
- Ne prātā nenāk! – saņēmu to un mēs devāmies uz deju plača. Viņš pievilka mani sev tik tuvu klāt, cik parasti draugi neuzdrīkstētos. Bet man tas patika. Novērsu domas no visa un ļāvos sajūtai.
- Klau, kā jūs te gadījāties? Varbūt vēl visa grupa ieradāties? – iesmējos un pajokoju.
- Vispār jā. Norunājām, ka šovakar vajadzētu izklaidēties. Re, tur jau viņi visi ir, pie Mika un Gabijas. – Maiks norādīja uz galdiņu. Pēkšņi es nemanot apstājos. Pie galdiņa bija arī Bens un viņa līgava. Savaldījos, lai nesāktu lamāties. Vēlējos tikt prom, bet te nu viņš bija. Momentāli gribējās iet pie viņa, jo jutos tā, it kā tikai blakus Benam būtu mana vieta. Novērsos, bet jutu, kā viņa skatiens ir piekalts mums.
- Zeme izsauc Annu! – Maiks uzsita knipi man priekšā.
- Atvaino, aizsapņojos. – uzsmaidīju viņam vainīgu smaidu.
- Šoreiz piedodu, ne jau vienmēr negaidīti ieraugi bijušo. – Maiks saprata manu klusēšanu.
- Tas ir sarežģīti. Jūtos tik draņķīgi. Viņš tur sēž ar viņu un laimīgi dzer šampanieti, kamēr es esmu tik greizsirdīga kā nekad. – atklāju Maikam savas izjūtas pilnībā.
- Es zināju, ka man nekas nespīd. Jūs vienmēr esat neizsakāmi mīlējuši viens otru. – Maiks nemaz neizskatījās tik sarūgtināts.
- Jā, diemžēl, pagātnes formā, jo Benam nu ir cita mīla. Lai arī cik pretēji man nebūtu licies pagājušā naktī. – pateicu arī to.
- Es zināju, ka starp jums kaut kas joprojām ir. – viņš saprotoši pamāja ar galvu.
- Bija.. – bēdīgi noteicu.
- Viņš vienkārši ir aizmirsis kā cīnīties par to, kas ir svarīgs. Varbūt vajadzētu viņam to atgādināt. – Maiks pēkšņi lūkojās uz manām lūpām un es sapratu, kas viņam padomā.
- Domā tā ir laba doma? Tu varētu sabojāt attiecības ar visiem. – aizrādīju.
- Domāju, ka viņi sapratīs, kāpēc tā rīkojos. Nav jau muļķi kā Bens. Un ir tikai viens veids kā to noskaidrot. Sapratu, ka tā ir neprātīga ideja, bet es nespēju pretoties vēlmei padarīt arī viņu greizsirdīgu. Mēs reizē pieliecāmies viens otram klāt, Maiks sagrāba manu vidukli un mūsu lūpas sakļāvās kaislīgā skūpstā, kuru tieši laikā vēroja Bens.
