local-stats-pixel fb-conv-api

Tagad būs savādāk.(1)0

32 0

Šodien īpaši paveicies ar dienu. Spīd saule, kura ir mana vienīgā sabiedrotā. Esmu šodien nolēmusi atrast darbu un iepazīt vismaz kādu cilvēku, ja nemaz nerunā par draugu iegūšanu. Izrādās, ka Sigulda ir ļoti skaista pilsēta. Nonācu pie secinājuma, ka mana topošā mājvieta ir nomaļā vietā, jo šeit par cilvēku klātbūtni nevaru sūdzēties. Ir tik karsts, ka nolemju iet nopeldēties, bet uz kurieni iet? Ar runāšanas spējām neesmu apdāvināta, bet kaut kā tomēr noprotu pēc cilvēku stāstītā, kur ir upe. Slinkums iet uz māju pēs peldkostīma un dvieļa, tāka būs jāiztiek tāpat.

***

Vietiņa ir pavisam jauki iekārtota. Daudz krēslu, kabīņu un arī cilvēku, pat varētu teikt, ka ļoti daudz. Noģērbjos paliekot apakšveļā un dodos ūdenī. Mani vēro diezgan daudz acu pāru, jo šis laikam nav pārāk ierasts skats, bet šobrīd tas mani neuztrauc, jo ir ļoti smacīgs laiks. Lienu ārā, jo jūtos daudz labāk, kā pirmstam, nu jau jūtos mazliet nokautrējusies. Saģērbjos un dodos tālāk ekspedīcijā pa pilsētu. Izstaigāju daudzas ēkas līdz pamanu mazu veikaliņu ar uzrakstu ''meklējam palīgus". Nodomāju, ka tas ir ideāli man un tik dodos iekšā. Drēbju veikals ir ļoti labi iekārtots. Sienas ir noklātas ar skaistām krāsām, bet grīda klāj tumš lamināts. Pēc ilgām pārunām un lūgumiem es tieku pieņemta, kaut gan alga nav iespaidīga. Tākā šodien ir piektdiena, tad darbu uzsākšu pirmdien ap pulkstens astoņiem.

***

Ejot atmakaļ mājās, man garām paskrien jaunieši visiem izdalīdami lapiņas ar tekstu'' ielūdzam Tevi un tavus draugus uz ballīti pie ideālās upes. Līdzi paņem kaut ko ēdamu un protams dzeramu. Tiekamies!'' Nodomāju, ka tikai šis no maniem plāniem nav izpildīts-draugu iegūšana. Tā nu esmu izlēmusi, iešu. Veikalā nopirku čipšus, kūciņu un trīs alus. Atpakaļ negribās iet, tāpēc kaut ir vēl par agru, tik un tā nolemju doties tur. Ieņemu labu vietu zem koka un sāku notiesāt savu kūciņu, laiks tā velkas, ka izlemju nav jēgas un sāku lēnām dzert. Viss ir apēsts un izdzert, tā ka dodos vēlreiz uz veikalu. Atpakaļ atgriežoties viss notiek jau pinā sparā. Cilvēku ir nenormāli daudz un visi izskatās tik laimīgi atšķirībā no manis. Eju turpat kur pirmik, bet izrādās, ka tur jau ir cilvēki.

-Atvainojiet- nosaku un jau griežos lai dotos prom.

-Nekas, nekas droši nāc piebiedrojies mums.

Tā arī daru, kaut jūtos mazliet neērti, jo nevienu nepazīstu.

-Mani sauc Artūrs, tas ir Ralfs, Raimonds un Liene.

-Mani sauc Marta.- Tā nu es tur sēžu un runāju ar viņiem, kaut gan viņi liekas mazliet atšķirīgi no manis. Raimonds un Liene dodas dejot, bet Artūrs jau sen ir mājās tā, ka es palieku viena ar Ralfu. Esam jau pamatīgi piedzērušies. Es pat nevaru atcerētie ko esmu un cik esmu izdzērus, bet tagad man tas ir vienalga jo mēs arī ejam dejot. Mēs dejojam tik cieši un viņš liekas tik jauks un šarmants, bet tajā pašā laikā neķītrs. Es tikai griežos un smejos vispār vairāk neko nesaprotot. Viņš sāk mani skūpstīt un glāstīt. Mēs ejam atpakaļ pie koka un lienam dziļāk mežā. Mēz skūpstamies un viņš mani atbrīvo no krekla un lēnām nu šortiem. Līdz sadzirdu ..

-Atlaid viņu pretekli!

Viņš mani sagrābj aiz rokas un velk prom.

-Kas tev par daļu? Laid mani!

-Tu vispār nesaproti ko dari!

-Laid mani.-Viņš mani sagrāba un uzcēla uz pleca aiznestdams uz kādu kusu vietu. Izvilku viņam no kabatas kaut ko dzeramu un atkal jutos labi līdz brīdim, kad uznāca vēmiens. Viņš man palīdzēja izvemties un atgūlties viņam klēpī, tā arī aizmiegot.

+

32 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000