http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tadai-milestibai-vienas-dzives/656356
8. nodaļa
„Šīs pannas cena ir ne mazāk kā tūkstotis, bet es dodu divus. Iesaiņojiet.” Megana pavēlēja.
„Varat piedāvāt cik gribat, bet panna būs mana.” Miks noteica un paņēma pannu rokās. „divi ar pusi tūkstoši.”
„Trīs.” Meitene atteica un paņēma pannu savās rokās. Un tā jaunieši sāka tirgoties.
„Četri.”
„Pieci”
„Seši” un vairāk Noela tēvs neizturēja, viņš noģība.
„Te nu es esmu, ar mūsu pustdienām.” Noels iesaucās, kad pamanīja, ka tēvs ir nomierinājies. Puisis pasniedza draugiem šķīvjus ar ēdienu. Vsi trīs skaļi smējās.
***
„Kur tas ir?” Džeiks kliedza, ārdoties pa istabu. „Meklējiet!” puisis pavēlēja kalpiem. „Atradāt?”
„Nē, kungs.” Kalpi klusi noteica.
„Tad meklējiet! Kur tas varēja pazust?” Džeiks nikni jautāja.
„Džeik, mazdēliņ.. Kas notika?” Džeika vecmamma, ienākusi izārdītajā istabā, jautāja.
„Kas manā mājā var aiztikt manas mantas? Es to noliku tur, bet tā pazuda!”
„Ko tu tur noliki?” vecmamma vaicāja.
„Kabatas lakatu.” Puisis atteica, norādot uz vietu, kur tas atradās.
„Tikai un vienīgi kabatas lakats?” sieviete nopūtās.
„Nē! Tas kabatas lakats ir vērtīgāks nekā visi dārgumi, kas atrodas šajā mājā.” Džeiks protestēja, uzkliedzot vecmammai. „Pasaki kalpiem, ka ja viņi neatradīs to lakatu, es viņus salikšu rindā un visus nošaušu!”
„Lūk, tas ir.” Kalps paniedza puisim to pašu kabatas lakatu, kuru Džeiks iedeva Meganai, lai viņa varētu noslaucīt mitrumu no savas ādas.
„Ārā! Visi ārā!” puisis pavēlēja un atkrita krēslā. Viņš atcerējās to dienu, kad pirmo reizi redzēja Meganu, meiteni, kurā viņš iemīlējās no pirmā skatiena. Kā teiktu viņa labākais draugs – Miks: „Sirds karaliene.” Džeiks atcerējās viņas slapjos matus, kas krita pāri plecam, skaisto smaidu, kas lika smaidīt arī viņam. Viņš atceras visu, kas saistīts ar Meganu Reimiju, jo ir tik maz ko atcerēties.
Džeiks paņēma nazi, kas atradās uz galdiņa un uzlicis asmeni uz plaukstas, viņš saspieda to un izvilka nazi, atstājot lielu rētu.
„Rēta ir ļoti dziļa.” Secināja dakteris, kad Džeiks parādīja savu rētu. „Nāksies uzlikt šuves. Megan, meitiņ!”
„Jā, tēti?” Megana ienāca istabā un pamanīja Džeiku. „Ko tu te dari?”
„Tu viņu zini?” vīrietis izbrīnīti lūkojās meitā.
„Jā, tas ir tas puisis, kurš mani pieveda, tad, kad bija lietus.” Meitene skaidroja.
„Labi, meitiņ. Es tūlīt aizšūšu rētu, bet tu vēlāk sabintēsi to.” Ārsts deva norādījumus un sāka šūt.
„No kurienes tev tāda rēta?”
„Es griezu ābolu, nazis paslīdēja un es sagriezu roku.” Džeiks meloja.
„Ja jau nemāki griezt ābolu, būtu pateicis savam kalpam!” Megana skaidroja, kamēr bintēja puiša roku. „Viss. Es pabeidzu.” Meitene atteica un norādīja uz puiša roku.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tadai-milestibai-vienas-dzives/656491
