http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tadai-milestibai-vienas-dzives/655916
4.nodaļa
Visu nedēļu Miks vēroja Meganu no malas. Katru reizi ieraugt viņu, puiša sirds sāka pukstēt straujāk.
„Ņem, Mik, tēja un divas karotes cukura.” Noels pasniedza jauneklim krūzi tējas.
„Kāpēc divas?”
„Tētis aizbrauca uz laukiem, ja viņš būtu te, tu pat tēju nedabūtu.” Puiši iesmējās. „Nu, ko Mik, Megana tevi neievēro?”
„Pagaidām vēl nē, bet tu redzēsi, viņa vēl atnāks.” Miks solīja, iemalkoams drauga pasniegto tēju.
„Uz kurieni atnāks?”
„Uz gadatirgu.” Miks viltīgi uzlūkoja draugu.
***
Miks staigāja pa visu parku, kur tika rīkots ikgadējais gadatirgus par godu pilsētas svētkiem. Puisis aplūkoja visādas interesantas preces, kuras piedāvāja pārdevēji. Grozi, stikla izstrādājumi,rotaslietas un lakati.
„Megana.” Ieraugot meiteni pie lakatiem, Miks nodomāja.
„Cik maksā šis lakats?” turot rokā koši sarkanu lakatu, Megana jautāja pārdevējam.
„Desmit lati.” Pārdevējs nosauca cenu.
„Lētāk neatdosiet?” meitene lūdzoši raudzījās vīrietī.
„Nē, lētāk nevaru.” Vīrietis atteica. Megana vēl paris reizes pārbrauca ar roku pāri tik ļoti kārotajai mantai un beidzot uzkarināja to uz āķīša, kas bija paredzēts šim lakatam.
„Nedrīkst tik viegli atteikties no savām vēlmēm.” Miks, pienācis pie Megas, noteica. Meitene tikai pasmaidīja un lēnām cēla lakatu, tā aizsedzot skatu uz puisi. Nolaidusi lakatu atpakaļ, Megana Miku vairs neredzēja. Meitene turpināja aplūkot citu pārdevēju piedāvātās preces. Pēc kāda laika viņa atkal satika Miku, viņš stāvēja nelielā attālumā no viņas. Megana iekšēji iesmējās, bet neizrādīja nekādu interesi, tēlojot, ka apskata rotaslietas.
Miks pastiepa roku uz priekšu un nedaudz pavēra to. Ieraugot sarkano lakatu plīvojam vējā, meitene pasmaidīja. Puisis paņēma vienu lakata galu labajā rokā, otru kreisajā un pastiepa abas rokas katru uz savu pusi. Mega pienāca pie Mika un ieskatījās viņa acīs.
„Ja tu uzvilksi šo lakatu, tad tu sapratīsi cik brīnišķīga ir dzīve.” Miks noteica un Megana pagriezās pret viņu ar muguru, tā ļaujot aplikt lakatu ap pleciem. Puisis apskāva viņu ar lakatu rokās un nelaida vaļā. Megana uz mirkli aizmirsās un izbaudīja silto apskāvienu. Viņai likās, ka laiks apstājās un viņi ir tikai divi vien. Megana tik ļoti vēlējās, lai viņš nekad nelaistu viņu vaļā. Mika lūpas maigi pieskārās meitenes vaigam un un dziļi ieelpoja, tā sajūtot viņas smaržu.
Bet tad viņa atvēra acis, atgriežoties realitātē. Laiks atsāka ritēt, un Megana uzlūkoja apkārt esošos cilvēkus.
„Palaid mani.” Viņa, mēģinot atsvabināties no ciešā apskāviena, iesaucās. „Es teicu palaid.”
„Ar vienu nosacījumu.” Miks, nelaižot vaļā, čukstēja.
„Ar kādu?” Megana neapmierināti jautāja.
„Apsoli, ka rīt no rīta tu atnāksi uz Saulrieta Krauju.” Viņš noteica un gaidīja apstiprinošu atbildi, jo tikai tad meitene izkļūtu no viņa spēcīgajām rokām.
„Priekš kam?”
„Priekš tam, ka tur tu uzzināsi par Mika mīlestību.” Puisis, pagriežot Megu pret sevi, čukstēja. Meitene klusi iesmējās un gāja prom. Miks apturēja Meganu, paņemot aiz rokas. Viņš pacēla to plecu augtumā, pagrieza plaukstu uz augšu un lēnām slidināja savu roku nost no viņas rokas.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Tadai-milestibai-vienas-dzives/656181
