Tā nu es pieliecos Dārtas plecam un sāku skaļi čāpstināt. Savādāk jau nevar būt. Viņā lasija savu rakstīo stāstu, kurš bija bezgala interesants. Tā nu man smadzenēs nāk doma, kapēs tu man neraksti? Hmm laikam guļ, jau 00:11. Bet tad būtu uzrakstijis ''ar labu nakti'' Gan jau vienkārši kaut kur blandās atkal. Un tā Dārta ar svētlaimīgu mieru sūtija mani piecas mājas tālāk. Savādi viss šodiem ir rakstīts tikai par viņu.