Savādāk jau nevar būt,
Viss notiek tā kā domājam.
Tā to nolēmis ir kāds,
Kurš nekad vēl satikts nav.
Tik jautājums,
Tas likten`s ir vai sapnis?
Vai mums tik tālu ļauts ir iet?
Bailes nomāc visu prātu
Varbūt tomēr apstāties?
Katru dienu jaunas lietas,
Katru dienu savādākas.
Katru dienu tās ir klāt,
Uz mazu brīdi apstājās,
Bet tad ar vēja zirgiem aizjoņo.
Mēs reizēm atpakaļ tās saucam,
Bet viņas tālumā jau nedzird.
Vārdi atbalsojās sienās
Un akli izzūd nebūtībā.
+
