local-stats-pixel

Tā bija īstenība?(9)0

Jau trīs dienas bija pagājušas kā biju mājās.Man tik ļoti bija pietrūkusi sava istaba,ka es kad tajā iegāju,uzreiz iegāzos mīkstajā gultā.Aurēlija to bija saklājusi-rūpīgi maliņa pie maliņas,bez nevienas krunciņas;laikam domājot par mani daudz uzturējās manā istabā.

Zvanīja no darba.

-Jā,Kristap?-atbildēju uz zvanu.Kristaps bija veikala vadītājs.Viņš vienmēr pret mani jauki izturējās.Es viņu uzskatīju par savu draugu un viņš godam pildīja savus drauga pienākumus.

-Čau,klau kas par lietu-vajadzētu atbraukt uz veikalu.Šodien pienāca prece un jāsasit kodi uz iepakojumiem.Tu varēsi tikt?Nav nekādi plāni vakaram?

Man ne visai patika tie pēkšņie izsaukumi uz darbu,bet lieka nauda,pie jau esošās,tas man patika.

-Jā,labi būšu!Nē,nekas plānā nav,-

-Super!Tad brauc jau šurp.Es tevi gaidīšu!Atā!

-Atā!

#

Prece nemaz nebija tik daudz kā iedomājos.Tikai dažas čipsu un sulas pakas.Tās parasti bija preces,kas ļoti ātri tika izpirktas.Kad jau sāku sašķirotās preces likt plauktos,sajutu novibrējam telefonu aizmugurējā bikšu kabatā.Zvanīja Kristians.Nobolīju acis izbrīnā.

-Čau,mazā,-viņš līksmi mani uzrunāja.

-Čau,lielais,-

Viņš iesmējās.Ak,kā man patīk tavi smiekli,Kristian.

-Ko dari?-ikdienišķais jautājums,bez kura nevarēja iesākt sarunu.

-Esmu veikalā.Strādāju.

-Cikos Tu būsi mājās?

Paskatījos pulkstenī pie sienas.

-Apmēram pēc pusstundas.Man tikai jāsaliek preces plauktos un varbūt varu atprasīties ātrāk.Kas par lietu?

-Skaidrs...Pie jūras šovakar ir ballīte,domāju,ka mēs varētu aiziet divatā.

Divatā?Viņš mani lūdz uz ballīti.Lieliski.Sirds iepukstējās straujāk.

-Izklausās forši.Noteikti.Es gribu ar Tevi uz ballīti.

-Super!Tad es Tevi astoņos paķeršu,labi?

-Sarunāts!

#

Pirms izgāju no mājas,piegāju pie Aurēlijas un pateicu par ballīti pie jūras.Viņa tā kā negribīgi mani palaida un stingri noteica,ka man divpadsmitos jābūt mājās.Bet pusnaktī tikai sākās visa jautrība,pie sevis noteicu.Bet piekritu viņas noteikuman,citādi viņa mani nekur nelaistu,bet ballīti kopā ar Kristianu es nevarēju palaist garām-man bija tajā jābūt.

Cilvēku bija daudz priekš tādas mazas ballītes,bet lielākā daļa man bija sveši.Es daudz uz tādām ballītēm negāju,nebija,kas aicina utt.

Kāds bija uzlicis Elvisa Preslija dziesmu un tā bija diezgan ātra.Kristians paķēra mani aiz rokas un sāka mani griest uz riņķi.Pirmajā mirklī es apjuku,bet tad pieradu pie ritma.Viņš sāka atderināt Preslija deju kustības un man sanāca smiekli.Viņa mati plīvoja un sejā bija patiess prieks,un smaids.

Tad kāds sāka grūstīties un skaļi svilpt.Kārtējais kautiņš,nodomāju.Redzēju cik Kristians ir smaidīgs,par kaušļiem nelikos zinis un griezos Kristianam līdzi dejā.No kāda bariņa izlīda divi puiši un pagrūda Kristianu.Viņš nokrita zemē atmuguriski.Abi puiši sāka zviegt.-Nūģis!Baigais rokenrola karalis atradies?

Manī sāka briest dusmas.Jau gribēju mesties pa vidu,aizstāvēt Kristianu,bet manīju,ka viņš jau ceļas augšā noslaucīdams no biksēm smiltis.Kristians piecēlās un pasmaidīja.Es atslābu.Tie noteikti ir Kristiana draugi.

Bet tad viens no viņiem piegāja pie Kristiana un smaidīdams skatījās uz viņu.Es abus vēroju...Manī bija nelaba nojauta.Smaids no Kristiana sejas pazuda.Būdīgais tipiņš atvēzējās un iesita Kristianam pa seju.

-!-es iekliedzos un dzirdēju nokrakšķam kaulus.Pēķšņi likās,ka mūzika ir pazudusi.-Ko Tu dari?-es kliedzu uz viņu.

Maitas gabals pagriezās pret mani un es jau sagatavojos,ka viņš sitīs man par to,ka iejaucos,bet viņš tikai noteica:-Tu princesīt te nejaucies.-viņš pagriezās pret Kristianu,kurš atkal bija nokritis smiltīs pēc sitiena pa seju.-Tas par to,ka neizdari savu darbu līdz galam.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000