Paķēru dvieli un uzmetu to uz galvas.Es negribēju viņu redzēt,un vispār kā viņš zināja,ka mēs te esam.Noteikti bija aizgājis līdz manai mājai un paspēja pajautāt Aurēlijai,kur es esmu.
Brigita bija jau piecēlusies kājās un sāka ģerbties.-Paldies,Tev kretīn,ka izbojāji mums dienu!-viņa nikna skatījās uz Helviju.Viņš Brigitu ignorēja un skatījās uz mani.Jutu,ka viņa roka pieskaras pie manas galvas.-Un vai Tev es arī esmu izbojājis dienu?
Atbalstījos uz elkoņa un piecēlos uz viena sāna.-Ko Tu no manis gribi?
-Lai Tu man dod otru iespēju...Lūdzu!
Ak,tad viņam savajadzējās otru iespēju.Tagad,kad amn bija Kristians viņš uzrodas un lūdz man kaut kādu otru iespēju.
-Es nevaru noskatīties tajā čīkstēšanā,Līna.Es eju mājās.Čau,līdz vēlākam!-Brigita pārmeta pāri plecam lielo pludmales somu un aizgāja.Ideāli!Baigā draudzene!-Ko tad Tava draudzenīte aizmuka?
-Līna,-viņš nometās smiltīs man blakus,mūsu āda uz mirkli saskārās un man cauri visam ķermenim izskrēja skudriņas.Es nobīdījos maliņā,-nemūc taču no manīm,es nekožu.Nu kā,tad būs?
-Kas?-izlikos,ka nezinu par,ko viņš runā.
-Dosi man otru iespēju?Un tā meitene,nebija man nekāda draudzene...,-
Es viņu pārtraucu.-Tev nevajag man par to attaisnoties...Es tāpat Tev nedošu otru iespēju.Kāpēc,lai es to darītu?Lai atkal mani piekāstu...
-Es viņai izpalīdzēju vienā projektā un viņa pēc tam mani uzaicināja uz kino.Mūsu strapā nekas nebija.Tici man.Un pati zini,ka es tā piepelnos,palīdzot projektos.
Varbūt viņam bija taisnība-un,ja nu es pāršāvu pār strīpu?Es nemaz viņam neļāvu neko izskaidrot pēc tā notikuma.Bet es jutos nodota un sāpināta,es nevarēju viņam neko jautāt,tas mani būtu salauzis vēl vairāk...Un kā,lai es viņam pasaku,ka esmu jau kopā ar citu?Jutos nožēlojami.Man viņu vajadzēja atšūt un aiziet kopā ar Brigitu,nevis palikt te.
Skatījos uz jūru,bija sākušies lieli viļņi un ūdens noteikti bija silts.-Vispār jau es esmu kopā ar citu!
-Cik ilgi?-viņa balsī varēja saklausīt vilšanos.Ar Kristianu biju kopā labi,ja trīs nedēļas un tāpat no tām trim nedēļām pāris dienas esam tikai tikušies.
-Tā nav Tava darīšana!-paliku pie sava,neteicu viņam neko par mani un Kristianu.Cēlos kājas un taisījos prom.Arī Helvijs bija piecēlies un slaucīja smiltis no sevīm.-Vispār es gribēju Tevi uzaicināt uz randiņu.Ko saki par to?-viņš nelikās mierā zinādams pat to,ka nedošu otru iespēju.
-Nē,varbūt citreiz kaut kad.Šodien nē,Helvij...Un es vispār Tevi negribu redzēt,mūsu starpā vairs nekas nav.Piedod,-sarullēju dvieli un iemetu to somā.Mēs pat nebijām paspējušas izdzert aliņu,ko nopirkām veikalā un tas jau bija sasilis.
Helvijs atvēra muti un tulīt pat to atkal aizvēra,tad atkal atvēra.-Nu,ja jau tā...tad es Tevi vairs netraucēšu.Atā!
-Atā!-vai tā tiešām beidz attiecības mūsdienās?Pasaka kaut ko jau dzirdētu un atvadās ar aukstu atā?Laikam jau...
