44

 76  0

Tur, kur visu nakti ūjināja briesmīgie ūpji, kuri atplestiem knābjiem un izvalbīdām acīm naktī taisīja troksni. Meža pašā viducī dzīvoja švilpaste, viņa caurām dienām tusēja pa mežu vākdama dažādus augus, arī ogas un sēnes, ko pēc tam varēja sālīt, vārīt vai marinēt. Švilpastes namiņā bija arī bunkurs, kuru viņa izmantoja kā pagrabu un stiepa tur iekšā savārītos vai samarinētos labumus. Kad vienu dienu švilpaste bija sadomājusi atrast lācenes, lai tās ieliktu burkās un noglabātu ziemai pagrabā, viņa saposās uz meža pašu dziļāko nostūri, kur sūnās rotaļīgi gozējās lācenes. Švilpaste rāva lācenes vienu pēc otra, liekot tās savā orandžajā spainītī. Tā viņa ogu pēc ogas plūkdama, aizklaiņoja uz briesmīgo meža nostūri, kur klintis rāpās debesīs un kur dzīvoja briesmīgais barmalejs, kurš bija sev pakļāvis visus meža viduča mazos cilvēkus. Švilpaste nemaz ar negribēja satikt barmaleju, bet mazie meža cilvēki pulcējās viņai apkārt un prasīja palīdzību. Švilpaste nebija no neattapīgajām viņa izdomāja barmaleju pāraudzināt. Kad barmalejs pienāca viņai klāt un arī viņu gribēja pakļaut tā pat kā mazos cilvēkus, viņa uzprasīja barmalejam vai viņš mākot aizsviest akmeni līdz Saulei. Barmalejs paņēma pašu lielāko akmeni un svieda, cik vien jaudāja, taču akmens pēc kāda laiciņa, smagi nobūkšķot, novēlās zemē. Tad švilpaste no kabatas izvilka burciņu, kurā bija ielikusi šerbertu un kad barmaleja skatiens sāka sekot viņas rokai ar šerberta burku. Švilpaste strauji burku pārsvieda otrā rokā, bet barmaleja skatiens turpināja celties uz Sauli, kapēc viņš nepamanīja, kā švilpaste paslēpj burciņu ar visu šerbertu otrā kabatā. Barmalejam acis palika lielas, bet švilpaste viņam piedāvāja darījumu. Ja viņš varēšot no akmens izspiest ūdeni, tad viņa un visi mazie cilvēki varēs darīt, ko grib. Barmalejs šoreiz paņēma mazāku akmeni un zobiem čirkstot, sāka to no visa spēka spiest, taču viņa pūliņi nevainagojās panākumiem, tad švilpaste izvilka no savas iekškabatas pauniņu ar biezpienu un sakļāvusi to saujā spieda tā, ka no viņas saujas sāka tecēt šķidrums. Barmalejam atkal bija ļoti jābrīnas, bet viņa un visi mazie cilvēki tagad varēja darīt, ko grib.

lasi, vērtē un iekomentē

Komentāri 44

0/2000
Pārveidota,veca pasaka,bet nekas.
 1  0 atbildēt
Neapnīk rakstīt šitos murgus?
 0  0 atbildēt
 0  0 atbildēt
Ja Tev tik tiešām nav ko darīt, kā piemēslot literatūras sadaļu Spokos, tad zini, ka ārā aiz loga ir pasaule kurā var iziet pastaigāties!
 0  0 atbildēt