Viņa skrēja prom, viņai mēģināja aizskriet no ainas, kas rēgojās acu priekšā.
-''Kā viņš varēja?'' Domas vajāja Stefu.
-''Lūdzu pagaidi!'' Viņa dzirdēja aizmugurē skrienam Reini, bet neatsaucās. Meitene gribēja tikt prom no viņa. Pēkšņi viņu kāds saķēra aiz rokas- Reinis bija viņu panācis. Viņa aizgriezās no zēna, lai tas neredz viņas asaras, tomēr viņš pagrieza viņu atpakaļ.
-''Paklausies lūdzu.'' Reinis mēģināja iesākt
-''Es negribu klausīties tavus paskaidrojumus.'' Stefānija kliedza pretī.
-''Ja man kas būtu ar to meiteni, vai tad es viņu pamestu un skrietu pie tevis?''
-''Es nezinu!'' Viņa atcirta
-''Tā meitene ir mana māsīca, viņa strādā par fotogrāfi, es sarunāju ar viņu foto-sesiju mums abiem.'' Viņš mēģināja paskaidrot.
-''Vai tiešām?'' Stefānija pārjautāja
-''Vai tad es tev melotu?'' Reinis teica un noslaucīja viņas asaras. ''Iesim?''
-''Es šādā paskatā nekur nevaru iet.''
-''Neuztraucies viņa māk arī grimmēt, turklāt viņas studijā ir arī daudz drēbju.''
-''Nu labi.'' Viņa vilcinoties piekrita.
Viņi gāja atpakaļ uz skolu, pie kuras viņus sagaidīja apjukusī Reiņa māsīca.
-''Tā ir Stafānija.'' Reinis iepazīstināja
-''Un es esmu Džozefīne, bet lai cik dīvaini tas skan visi mani sauc par Džo.'' Ar sevi iepazīstināja otra meitene. Viņi sāka iet uz Džo foto studiju. Tā bija netālu un jau pēc pāris minūtēm viņi bija klāt. Tā bija neliela ēka, kas izcēlās ar to, ka bija spilgti zaļā krāsā. Tā izstaroja gaismu šajā drūmajā, klusajā ieliņā. Studija bija iekārtota gaumīgi, melnbalta citas krāsas te neredzēja, ja neņem vērā daudzos apģērbu statīvus. Kamēr Reinis pārģērbās Stefa aizgāja līdzi Džo uz grimmēšanas istabu. Tur Džo viņai prasmīgi uzklāja rozīgu lūpu spīdumu un melnas acu ēnas, kā arī skropstu tušu un visu pārējo. Tad viņu ietērpa melnos džinsos, violetā, gaisīgā tunikā un melnās platformu kurpēs. Apskatījusi sevi spogulī viņa saprata ka izskatas satriecoši. Iegājušas foto zālē viņas ieraudzīja, ka Reinis arī ir pārģērbies. Viņš izskatījās stilīgs un jauks zilajos džinsos un rūtainajā kreklā ar uzrotītajām piedurknēm. Protams viņam bija arī piemēroti apavi. Abiem jaunekļiem aizrāvās elpa vienam otru uzlūkojot. Viņi abi kopā izskatījās tiešām labi.
-''Uzkāpiet uz paaugstinājuma.'' Izrīkoja fotogrāfe un viņi paklausīgi darīja to, ko viņa lika. ''Tagad apskaujiet viens otru un smaidoši skataties kamerā.''
Pagriezusi galvu pret Džo kura stāvēja ēnā, jo visi prožektori bija vērsti pret viņiem, viņai pēkšņi likās, ka ir jau šo meiteni kautkur redzējusi. Viņa pazina šo stāvu, viņas figūru. Pēkšņi viņai aizrāvās elpa.
-''Tā bija viņa.'' Viņa nodomāja ''Tā tiešām bija viņa.'' Stefānija atcerējās, kur bija redzējusi šo meiteni. ''Tas taču nevar būt!'' domas rosījās galvā ''Tas nav iespējams.''
