Ielikusi pušķi vāzē viņa uzlika to uz palodzes.
-''Lai visi to redz.'' Viņa līksmi iesmējās.
-''Kā ma-n patīk tavs smaids.'' Reinis sapņaini teica.
-''Tavs tāpat ir skaistāks.'' Viņa noskūpstīja zēnu.
-''Ko mēs darīsim?'' Viņš jautāja.
-''Kautko interesantu....'' Viņa noslēpumaini atbildēja
-''Un tas būtu?''
-''Uzgaidi mani te un nekur neej.'' Viņa teica izejot ārā no istabas. Reinis paklausīgi palika istabā un nekur negāja pēc vairākām minūtēm viņš uz gultas ieraudzīja Stefas telefonu un izlēma paskatīties cik ir laiks, viņam ap pieciem bija jābūt mājās. Paņēmis to viņš ieraudzīja kaut ko pavisam dīvainu. Stefa bija iegājusi tajā pašā čatā, kur bija reģistrējies arī viņš. Izlasījis pēdējo ziņojumu viņš izlaida telefonu no rokām. Stefānija bija Inga. Kāpec viņa Reinim to nodarīja? Kāpēc meloja? Varbūt viņa viņu tikai izmantoja. Pēc kāda laiciņa ienāca Stefa ar divām glāzēm un šampanieti, kā arī konfekšu kārbu. Viņa uzklāja galdu un aicināja zēnu apsēsties. Viņa ievēroja, ka viņš bija nedaudz mainījies, bet īpašu uzmanību tam nepievērsa.
-''Par mums!'' Viņa teica tostu.
-''Nekādu mūs vairs nebūs.'' Meitenei par šausmām izteica Reinis.
-''Kas noticis?''
-''Kāpēc tu man meloji?'' Zēna balsī bija jaušamas skumjas
-''Par ko tu runā?'' Stefa bija izbijusies
-''Par čatu.''
-''Es tev gribēju pateikt.....''
-''Kad?'' Viņš jau dusmās kliedza ''Kāpēc tu man meloji? Kāpēc nestāstīji patiesību?''
-''Man nepietika drosmes.'' Viņa klusi nomurmināja. ''Es sākumā nezināju, vai var ticēt tam ko tu par sevi stāstīji, tāpēc nedaudz sameloju.''
-''Visu laiku iedrošināji mani nepadoties, varbūt tu mani vienkārši izmantoji?''
-''Tad nebija tā. Reini es tevi mīlu.''
-''Es tev vairs neticu!'' Viņš skarbi atbildēja
-''Lūdzu piedod man, ja vari...''
Zēns neatbildēja tikai aizgāja prom, Stefa ieslīga gultā un ļāva vaļu nevaldāmām asarām. Viņas sirds bija salauzta un bēdu sagrauzta. Nekas vairs nebija tā, kā agrāk, nekad vairs nebūs kā agrāk. Viņa bija sāpinājusi zēnu un viņš viņai nebija piedevis. Viņa jutās tik nožēlojami, kā nekad agrāk nebija jutusies. Rīt viņu izrakstīs un Reiņa sagatavotais pārsteigums ir zudis vējā. Viņa to nepiedzīvos, Stefa bija visu sabojājusi.
-''Kāpēc, kāpēc vienmēr bija tā?'' Meitene ar dūrēm sita pa gultu.
