local-stats-pixel

Stāsts11...0

30 0

Aizbraucām uz draudzi un man pieskrēja klāt Kristiāna un atvainojās par to kas vakar notika. "Labi!" , bet tik vai tā tu pie manis vairs nevarēsi nākt jo mans tētis par tevi nav labās domās.

" Ā un ja kas , man patīk Sems !" , bet es viņu neņemšu nost Undīnei jo man jau pietika ar asinojošu degunu un pazemojumu no tava tēva.

"Labi! lai tā būtu , bet ja kas mainisies tev būs lielas nepatikšanas.

"Lūdzu par vakardienu neko nesaki maniem vecākiem!"

"Ja mans tētis jau nebūs visu izstāstījis tad es neiteišu , bet ja būs nav mana vaina !"

Sākās dievkalpojums un viss apklusa....................

***

Iesākumā dziedāja slavēšanas dzismas un pēc tam runāja mācītājs . Kā gandrīz katru reizi man bija garlaicīgi un nāca miegs , tad sauca mazos bērnus priekšā un es izgāju ar Niko.

Uzvedu augšā Niko un Neits nāca lidzi . Pierunāju Niko lai viņa saka ka man jāpaliek augšā ar iņu un Neitu , jo negribēju klausīties mācītāja runu.

Viss bija beidzies un varēja braukt uz mājām , bet pirms tam Neits lika lai paskatos un tēti . Viņa sejas izteiksme nebija diez ko priecīga.

Es jau sāku domāt ka viņš ir runājis ar Kristiānas vecākiem. Piegāju tētim klāt un vaicaju kas noticis. Viņš man visu izstāstīja un teica ka runāja ar Kristiānas vecākiem un viņi teica ka tas esot normali ka viņa pastāvot par sevi.

Pēc laiciņa kad vii kā ierasti runājās pie manis pieskrēja Kristiāna un teica : "Dēļ tava tēva un tevis , man ir mājas arests!"- nedrīkstu iet ārā ar druagiem , ne uz vienu ballīti un ir ierobežots laiks ko varu pavadidīt pie TV un PC.

"Nevaino tur manu tēvu un mani , tu pati biji vainīga un uzmācies Semam ! Tu zini ka Undīne nepieļaus to un neļaus tev darīt visu ko vēlies." - noteicu

"Tu nesaproti ka man tg nev nekā !" - Kristiāna

"Un tu domā ka tā ir mana vaina?"

"Nē nu ne īsti tava , bet Undīnes!"

"Tu sameklē viss pirms sevī vainu un tad liec uz citiem , jo Undine darīja pareizi !" nesaku to tāpēc ka viņa ir mana draudzene , bet tāpēc ka pati biji pie vainas !

Tad mani pasauca tētis un mums bija jābrauc.

Braucot uz mājām man tētis jautāja : "Ko tev Kristiāna teica?"

"Ai lai paliek manā ziņā!"

"Bet es uzstāju lai pasaki!" - atteica tētis.

"Es neteikšu ! Neuzstāj!" es negribu teikt un sabojāt sev atlikušo dienu , liec mani mierā ar to Kristiānu.

Tētis neko vairs neteica , bet Neits uz mani dīvaini skatījās .... Tas nozīmēja ka tomēr nevajadzēja tā tētim teikt.

Man visa šī diena likās mazliet saraustīta.

Aizbraucu mājās un uzreiz uzskrēju uz savu istabu. Man pašai sāpēja tas ko tētim pateicu. Sapratu ka rīkojos netaisni un pieprasīju lai viņš man liek mieru.

Nu uznāca Neits un prasīja :" Man iet prom un atstāt tevi vienu?"

"Nē ! Lūdzu paliec!"

Apķēru Neitu un jutu ka pār maniem vaigiem pārskrien asaras . Jutos nelabi un nogurusi.

Neits aizgāja uztaisīt man tēju un pa to laiku pasauca tēti lai viņš atnāk pie manis.

Tētis atnāca apmīļoja mani un teica ka viss kārtība , ka viņš prasīja no manis par daudz , ka viņš centīšoties vairs tā nedarīt.

Man asaras sāka birt ātrāk un es neko nevarēju viņam atbildēt.

Neits atnesa man tēju un teica :" Es parūpēšos par viņu."

Tad tētis aizgāja pie Niko un runājās ar viņu.

Es ar Neitu izrunajos un sapratu ka man pašai jāaiziet un jāatvainojas tētim par to ka auto tik slikti viņam atbildēju.

Kad biju to izdarījusi jutos labāk... Vēlējos iziet ārā .....

Izgāju ar Neitu ārā , gājām uz parku.

Parkā pasēdējām un parunājāmies.... Tad es skatījos uz koku , viņš bija tālumā , ļoti skaists koks kas galotnē veidoja sirsniņu.

Neits ievērojis skatījās un mani piekļāva sev tuvāk klāt ..........

30 0 0
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000