sacīja.........Es redzēju tavu lapiņu, kas tev nokrita. Es nosarku un teicu :Kāda lapiņa? Viņš izņēma no kabatas to lapiņu kur bija rakstīts Renāte+Kristaps. Es nosarku vēl vairāk. Viņš man jautāja : Vai vēlies šodien vakarā kaut kur aiziet ? Es atbildēju : Jā !! Kad visas stundas bija beigušās, es devos mājās, lai izdomātu ko vilkt, tā lai viņam patiktu.
Kad bija vakars, es gaidīju viņu pie savas mājas, jo mēs sarunājām tur tikties. Pēc kāda laiciņa viņš man piebrauca pakaļ. Es iekāpu mašīnā un viņš man teica : Tu ļoti skaisti izskaties! Es atbildēju : Paldies! Mēs nolēmām braukt uz parku. Kad bijām parkā, izkāpām ārā no mašīnas. Aizgājām apsēsties uz soliņu un viņš mani apķēra (es, kā jau vienmēr, nosarku).
Tad viņš man sacīja : Tu esi ļoti jauka meitene.
Es atbildēju: Paldies!!
Vinš teica : Bet tu man nepatīc.
Es : Tad kapēc gribēji ar mani kaut kur aiziet?
Viņš : Nezinu, un jā man vispār ir meitene.
Es viņam iesitu pļauku un aizskrēju uz mājām raudādama. Kad nonācu mājās, uzskrēju uz savu istabu, nometu visas mantas uz grīdas, raudādama pārģērbos un iekāpu gultā, lai aizmigtu ,bet nevarēju aizmigt, jo man rādijās murgi un es kliedzu. Tad mana mamma atnāca uz manu istabu un redzēja kā es raudu un kliedzu. Viņa mani cēla augšā un jautāja kas noticis es atbildēju .........................