Dzirdētais man šķiet prātam neaptverams. Ir zināmi gadījumi,kad kāds no partneriem krāpj,bet šis.. Neviļus paskatos uz vīrieti,kurš sēž itkā kaunā nokāris galvu.
- Vai tiešām no tā visa nebija izejas?
Viņš paceļ galvu,zilajās acīs redzamas asaras .
-Es neredzēju citu izeju. Tāpat no nemitīgās dzeršanas un klaiņošanas būtu nomiris kādā mājas pažobelē,slimība arī mani nebūtu žēlojusi,ar laiku būtu tikai sliktāk.
Es pārtraucu.
-HIV nav nāves spriedums ir zāles,kas apārstē, man škiet, ir pieejamas arī bezmaksas ārstu konsultācijas, cilvēki dzīvo normālu dzīvi. Ar alkoholu var tikt galā. Jūs nebijāt alkoholiķis, cik noprotu,dzērat tikai kādu brīdi,tā vēl nebija slimība.
-No malas viss škiet vienkāršāk. Es biju izmisumā,bez mājām, darba,naudas, jebkāda atbalsta, apkārtējie tikai nosodīja, uzskatīja par muļķi, jo sapinos ar tādu sievieti,neredzot,kas notiek paša degungalā. Tas ko es pārdzīvoju atņēma man spēju domāt un darīt. Visa mana dzīves jēga bija izgaisusi.Man nebija spēka sākt visu no jauna.
Vīrietis pieceļas un sāk nervozi staigāt apkārt. Rokas joprojam savilktas dūrēs. Šobrīd šķiet,ka viņš nenožēlo izdarīto,drīzāk vēlas sevi sodīt kaut nežēlīgāk par sev nodarīto vairs nav iespējams izdarīt. Jā,mani pārņem žēlums pret šo nelaimīgo dvēseli,bet man šķiet,ka nekas nav neiespējams līdz brīdim kamēr smeldzīgi sērīgā ceremonijā tev virsū tiek uzbērtas smiltis.
-Un kas notiek tagad ?
-Kādā ziņā ?
-Vai jums tagad ir vieglāk?
Es zinu atbildi, viņa ķermeņa valoda to izkliedz,bet es vēlos dzirdēt vārdus.
Vīrietis ieskatās manā sejā,kura vēsta par dažādu emociju gammu no žēluma līdz nicinājumam un pat vēlmi palīdzēt.
- Man ir vieglāk,jo nav jāmokās un jādomā par to,ko darīt tālāk. Bet...man gribās atriebties, satikt to nožēlojamo sievieti un ...nodarīt to pašu un pat vēl trakāk. Dīvaini,bet man sāp. Šķita,ka nāve to visu atrisinās.
- Vienkāršāk ir cerēt,ka kāds mūsu vietā atrisinās visas problēmas,nevis risināt tās pašiem.
-Man šobrīd nav vajadzīga morāle.
Vīrietis rupjā un dusmīgā balsī atrēc un lēnam nāk manā virzienā, iepriekšējo emociju pārņemts viņš nervozi bija staigājis itkā mēģinot bēgt.
Es nobīstos un pieceļos, ja nu būs nepieciešamība bēgt vai aizstāvēties.
- Nebaidieties!
