Vīrietis mazliet apmulst,sāk mīņāties un kā labākā draudzene gatavojoties stāstīt savus noslēpumus apsēžas uz zemes man pretī.
Kādu brīdi starp mums valda klusums. Līdz viņš sāk stāstīt.
- Pirms pieciem gadiem es iepazinos ar sievieti. Sākām tikties un ļoti ātri neprātīgi iemīlējāmies. Viss bija ļoti labi sākām dzīvot kopā, iepazināmies ar vecākiem un draugiem,kopīgi braucām ceļojumos,atpūtāmies,svinējām svētkus. Tobrīd dzīvojām mazā vienistabas dzīvoklī, kuru jau kādu laiku pirms viņas īreju,kaut arī bija plāns iegādaties savu. Kādu laiku padzīvojuši mēs tā arī nolēmām darīt,devāmies uz banku,kur uz mana vārda tika paņemts milzīgs hipotekārais kredīts. Strādājot par ienesīga uzņēmuma vadītāju spēju to atļūties,draudzene mācijās un plānoja meklēt darbu.
Vīrietis pēkšņi pielec kājās un aizgriežas. Neredzu viņa seju,bet savilktās dūres liecina par agresiju. Prātā sāku domāt iespējamos scenārijus,kas novedis šo jauno vīrieti līdz apzinātām letālām sekām,kad viņš apgriežas un skopi turpina.
-Es biju muļķis, liels muļķis!
Vīrietis kļuvis sarkans un skatiens liecina par dusmām un lielu nožēlu.
-Kas notika?
Es nepacietīgi jautāju. Viņš saņemas un atkal turpina.
- Trīs gadus mēs dzīvojām ideālu dzīvi, es vēlejos precēties par ko arī ieminējos,bet viņa nebija tam gatava. Nolemām nogaidīt. Pēc kāda laika viņa palika stāvoklī,par ko ļoti priecājāmies,kaut arī tas tajā brīdī nebija mūsu plānos. Abus biedēja bērni un ģimenes dzīve,taču mēs ticējām,ka tā būs tikpat laba kā mūsu attiecības. Kad viņa bija jau astotajā grūtniecības mēnesī,es nejauši dzirdēju telefona sarunu...tieši tad viss izmainijās..
Vīrietis apklust.
Gaidu,kad viņš turpinās. Jūtu un saprotu,ka pie visa vainīga šī sieviete.
- Saruna bija starp viņu un manu labāko draugu. Abi divus gadus bija slepus tikušies. Gaidāmais bērns bija nevis manējais par ko es nekad nešaubijos,bet gan mana drauga,kurš bija mani nodevis.
Jūtu,kā manas acis parsteigumā izplešas.
- Tālāk sekoja meli un izdomāti paskaidrojumi, līdz es bez jebkāda žēluma izmetu viņu no mājām,zinot,ka viņai nav kur iet. Tikai tajā brīdī man atvērās acis un ieraudzīju patieso Signi,kura kliedza,meloja, sita, izdomāja dažādus veidus kā mani apmelot un pat draudēja. Tajā pašā dienā es aizgāju pie tā saucamā drauga un pamatīgi viņu piekāvu, tik nikns es biju. Nespēju sevi savaldīt un lai nomierinātos aizgāju uz bāru,kur piedzēros līdz nākamajā rītā knapi tiku līdz mājām,kur ieraudzīju izlaustas durvis,iznestu visu sadzīves tehniku. Dzīvoklis bija tukšs,itkā tajā neviens nekad nebūtu dzīvojis. Tika atstāta tikai virtuves iekārta,jo to acīmredzot bija problēmas izlaust kā arī pārs krekli,dažas bikses un dažadi lēti sīkumi. Turklāt atklāju,ka mans maks bija pazudis, vai nu izkritis vai bārā kāds to bija nozadzis.
Nespēju noticēt dzirdētajam. Tas viss noticis vienā dienā,gluži kā murgā no kura nebija iespējams pamosties,jo tas notika pa īstam. Tagad lūkojos uz šo cilvēku pavisam savādāk. Manī parādijies žēlums.
-Šie notikumi mani noveda līdz izmisumam kā dēļ sāku dzert, neiet uz darbu,jo tur bija tas nodevējs un man sāka aptrūkties nauda,jo savu maku tā arī neatradu. Paspēju tikai nobloķēt kredītkarti,no kuras caur banku izņēmu visu naudu,kas tika nodzerta. Pēc kāda laika, kad nejauši nokļuvu slimnīcā,jo paģiru dēļ noģību,mani aizveda uz slimnīcu,kur atklāja, ka esmu inficēts ar HIV,ko kā var noprast man uzdāvināja Zane. Vēlāk kredīta nemaksāšanas dēļ,jo biju zaudējis darbu, man atņēma dzīvesvietu,es pārvācos pie māsas,kura mani nosodīja un uzskatīja par gļēvuli. Pēc kārtējā strīda es atkal piedzēros un tālāk jau ...zināms,kas notika.
