Hey, piedodiet, ka vienmēr ielieku tikai vēlos vakaros, bet visu laiku esmu ļoti aizņemta. Tomēr jauna daļa ir klāt, tādēļ baudat. (:
Es sēdēju savā gultā, ar rokām apskāvusi kājas, šūpodamās šurpu, turpu. Biju nesen pamodusies no kāda murga, kurš mani jau agrāk bija vajājis, bet te nu tas atkal bija. Īsti nekad, kad biju piecēlusies, nevarēju viņu atstāstīt vai labi atcerēties, vienīgi to, ka biju viena pati un nezināju ko iesākt, es kliedzu, bet neviens mani nedzirdēja, visapkārt parasti valdīja necaurskatāma tumsa.
Nopūšos un nolemju, ka beidzot jāceļas, es nevēlējos nokavēt skolu. Devos uz skapi, kur izvilku melnas, džinsu auduma bikses un baltu kreklu. Vēlāk ar visām drēbēm devos uz vannas istabu lai saģērbtos. Kopš ‘’mans’’ stalkotājs bija sācis mani novērot es vispār vairs nepārģērbos savā istabā.
Kad esmu gatava, izlaižu cauri saviem matiem pāris reižu ar ķemmi un tad piegājusi pie spoguļa uzliku mazliet meikapu.
Uzvilku savas sarkanās kedas un devos uz virtuvi un uztaisīju sev kafiju. Pēc laika, nospriedu, ka laikam bija laiks doties. Paķēru somu un devos uz durvīm. Kad atvēru durvis ieraudzīju divus puišus, vienam bija gaiši brūni mati, atšķirībā no maniem tumši brūnajiem matiem, bet otram bija īsi, apgriezti mati.
‘’Ē, kāpēc jūs stāvat pie manām durvīm?’’ Jautāju saraucot uzacis un sakrustojot rokas sev uz krūtīm.
‘’Jo boss nevēlas lai tu dotos uz skolu, tu vari savainoties. ‘’Puisis ar gaiši brūnajiem matiem teica.
‘’Kas pie velna ir ‘boss’ ?’’
‘’Puisis kuru tu sauc par ‘’creep’’ vai ‘’ass lord’’. Mēs esam tie puiši, par kuriem viņš tev vakar stāstīja.’’ Īsmatis atbildēja.
Vai tas nav vienkārši perfekti? Man būs jābrauc kopā ar vājprātīgajiem un viņi visu dienu mani novēros.
‘’Vienalga, es došos.’’ Teicu izspraucoties viņiem garām.
‘’Boss teica, ka mums tevi ir jāaizved! Tu nebūsi drošībā, ja dosies ar kājām!’’
‘’Vairāk cilvēku tieši mirst auto avārijās, nekā iešanā ar kājām.’’ Teicu sākot soļot.
‘’Viņš teica, ka tu nevari doties viena!’’
Ak mans Dievs, aizveries.
‘’Tad dodaties kopā ar mani, jēziņ, ja vien pastaiga jūs nenobeigs.’’ Sacīju un dzirdot viņu nopūtas apmierināta pasmaidīju. ‘’Jūs, puiši varētu zaudēt dažus kilogramus.’’ Nomurmināju.
***
Esmu iemācījusies, ka puisi ar gaiši brūnajiem matiem sauc par Džeimsu, bet īsmataino par Marku. Bet es viņus saucu par brūngalvi un īsmataino, jo tas padara viņus manās acīs nedaudz pozitīvākus(labākus).
***
‘’Tev vajag noskatīties Stulbeņu faktoru!’’ Eimija iesaucās.
Stulbeņu faktors bija kaut kas līdzīgs X-faktoram, tikai bez uzvarētājiem.
‘’Haha, nē. Tas nenotiks.’’ Teicu un tad iemetu ar saburzītu papīru pa Mr. Banka pakausi, vienu no skolotājiem, kurš mani dīvainā kārtā neienīda.
‘’Par ko tas bija, Adrij? Vai man jāsūta tevi uz pēcstundām?’’Viņš jautāja.
‘’Tā ir piezīme, kas domāta Jums un es nevēlējos celties kājās, lai Jums to atdotu. Esmu pārāk resna.’’ Teicu un Eimija man iesita.
‘’Tu neesi resna!’’Es viņu ignorēju.
‘’Vai es to varu nolasīt klases priekšā?’’ Jautāja Mr. Banks.
‘’Protams.’’ Atsaucos.
‘’Cienījamais, Mr. Bank, Jums vajag nopirkt parūku. Jums sāk palikt pliks pauris.’’
‘’Hahahaha...’’ Viņš un pārējā klase iesmējās. Mr. Banks atdeva lapiņu man atpakaļ.
Es mīlu šo klasi, jo viņi vienmēr smējās par maniem jokiem.
‘’Hey! Boss vēlas tevi satikt parkā trijos dienā, kā vakar un ja tu neatnāksi, tu zini kas notiks.’’ Īsmatainais teica.
Paldies par runu manas klases priekšā, kretīn.
