Sofijas, piezīmju gramatina!
Tatad, mana stasta ‘’NAV NOSAUKUMA’’ bija tada persona Sofija. Viņa rakstija savu piezīmju gramatinu,tikai neviens pa to nezinaja. Tadnu,kad Sofijas vira,jauna sieva Kitija,svieda ara Sofijas mantas, atradas kada gramatina, uz kuras bija rakstīts ‘’Sofijas piezīmju gramata’’. Kitija to pazinoja Robertam, kurs saka to lasīt! Vinam neintreseja nekas par Rihardu, tapec viņš uzreiz saka lasīt no tas dienas kad viņi satikas.
19.12.2013
Es atkal esmu iemilejusies! Roberts! Mans darba priekšnieks. Tas skūpsts ko viņš man iedeva…….tas mani visu izmainīja. Tas siltums ko viņš man dod. Tas ir kaut kas, ko Rihards man neko nav devis.Vina izskats, vienkarsi tas ir pats labākais.
Jau tagad sis ieraksts lika, Roberta sisrsinai ietriceties.
22.12.2013
Tagad ar Robertu, mes esam oficiāli kopa. Es nozeloju to, ka vispār sapinos, ar tadu zenu, ka Rihards. Roberts ir labaka lieta, kas var but! Viņš pret manu ģimeni izturas, APBRINOJAMI!
31.12.2014
Sodien uzzināju, ka Roberts mani krapj. Es sapratu ka neesmu vinam vajadzīga, tapec sodien, man jaizdara, tas ko es velejos sen.Vienalga parsavu meitinu.Avarija. Si bija vēstule ko es atstāju Robertam.
‘’Robert,
Ja tu vel nenoproti, kapec es rakstu so vēstuli, tas luk ir iemesls. Kad uzzināju, ka tu mani krap, es uzreiz sapratu, ka neesmu tev vajadzīga. Tapec sodien, es vairs nebusu uz sis pasaules, bbet tu tikai zināsi iemeslu. Visi parejie domas, ka ta ir avārija, kas notikusi netisam, bet ta bus tisa avārija. Ludzu so noslepumu, nevienam neatklāj, jo tad visi debesis kliegs, ‘’kapec tu to dariji?’’, bet ari ja tev iznak to pateikt, tad ari esi patiess, un visiem pasaki, ka del tevis, es aizgāju no sis pasaules. Si ir pedeja vēstule no manis, un ja tu iedomājies, ka es so izrunāju, tad atceries, ka ta ari ir pedeja balstiņa no manis. Ludzu sarga Emiliju, un es sargasu tevi, Emiliju, manu ģimeni, un kaut vai es vinu ienistu, bet vienalga sargasu Kitiju, jo ka neka viņa ir manas meitas pamate. Atceries to, ka es tevi vienmēr mileju.
Ar, Dievu! S.S’’
So lasot, Roberta sirds………saznaudzas. Viņš saprata, ka tomēr Sofija bija viņa ista milestiba. Vinu nelika miera viens jautājums. Kur ir ta vēstule?
-Kitij? – Roberts velejas uzzinat.
-Ja? – Kitija atbildeja.
-Kur palika vēstule, kura atradas uz galdu, diena kad nomira Sofija? – viņš viltīgi jautaja.
-Tur bija rakstīts tev, un es to sadedzināju. – tagad Roberta sirds, gandriz apstājas. Viņš saprata, ka tomēr velas but kopa ar Sofiju…….debesis. Viņš ar plikam kajam, skreja uz upi, kur viņš ar Sofiju, pirmo reizi satikas.
TAGAD PASI DOMAJAT KO VIŅŠ IZDARIJA!!!!
LAIMIGU JAUNO GADU!!!
