Kaa jau biju paredzeejusi, kluvu arvien miegainaka, un tomer, nespeju aizmigt, ar acim pusvirus guleju, nesaprazdama kur atrodos. Uz bridi skita, ka redzu sev blakus, parliekusos tik pazistamo seju. Un vel paris cilveku stavus blakus, veidojot ieloku ap manu gultu. Dzirdeju balsis, mierigos, gandriz iemidzinosos tonjos. Vecaki. Pasmaidiju pie sevis.
Pec paris stundam pamodos, un skita ka ir jau pienacis pusdienu laiks. Padrukna sieviete, balta terpa atvera istabinas durvis un skala toni piedavaja dazadus edienus. No ediena smarzas man uzmetas zossaadina, un izlikos vel arvien gulot.
Kad edinataja bija aizgajusi, skali noklabinot savas plastmasas cibinas, nogaidiju vel paris sekundes, pirms atvert acis.
Blakus gultai bija uzradusies dazadi sainisi, un baltas lillijas rotaja manu palodzi.
Lillijas.
Laikam Aleksandra bija pamanijusi, ka esmu pamodusies, un pastastija, ka kamer esmu gulejusi, pie manis esot bijusi ciemini, kas so visu esot sarupejusi, un nevelejusies aiziet, pirms pamostos. Un ka mani vecaki, esot stridejusies ar medmasinu. Cik tipiski.. Nespeju apvaldit smieklinu. Jau iztelis redzeju savu mammu stridoties ar medmasinu.
Velak, kad satiksu, jaatvainojas vinas vieta, pie sevis nodomaju.
Veroju eku jumtus no istabinas loga. Un mezu, kas skita bezgaligs, tapat ka dienas kuras man var nakties seit pavadit..
Saja slimnica ierados pirms nedelas, bet jutos, ka esmu seit pabijusi jau veselu muzibu.
Ta diena bija iesakusies ka jebkura cita.
Modinatajpulkstenis zvanija, un nepieludzami vestija par laiku, kad man japoshas uz darbu. Galva likas izteikti smaga, bet to novelu uz ieprieksejo dienu, kad uznemos stradat pec darba dienas mainas, lai sakartotu pienemsanas/nodosanas aktus. Noskaloju seju, sakopos, un sagerbjoties parlukoju gulamistabu. Vins vel saldi guleja, pat neatvera acis lai man noveletu labu dienu. Un visapkart valdija haoss, skita, ka bijusi eksplozija.
-Tu vel guli?- uzrunaju savu guloso virieti,
Atskaneja gardzieni un miegaini slupsti. Vai vins bija dzeris vakarnakt? Man nebija ne jausmas, jo kad paarrados, vins jau guleja.
-Ne-e, bet labprat vel kadu stundinu paguletu gan,-vins noteica, pusatverot vienu aci, ar kuru vins mani uzlukoja.
-Sarunats. Tev sodien ir kada tiksanas, vai vairak busi pa maju?- velejos uzzinaat, pirms prasiju tik ierasto jautajumu. Si ikrita saruna mums jau bija parvertusies par sava veida tradiciju. Nemainigu.
-Itka nav. Ko tu gribi?
-Neko daudz, tikai.. ja tev ir laiks, un velesanas.. vai tu ludzu varetu iznest miskasti? Es pacentisos ierasties agrak, lai parupetos par parejo.- Jau zinaju, ka vins teiks, labi, pagriezisies uz otriem saniem un pec paris minutem dzirdesu ka vins saldi krac.
-Labi, labi..- vins piecelas pussedus, uzlokoja mani, un klusu noteica,- Tu gan esi sataisijusies sodien. Esmu ko aizmirsis?
-Nee, nee. Sodien ir studentu parlamenta sede, ka ari man darba kopsapulce, tapec velejos sagerbties pienacigi.-ashi noteicu, un jau mazliet rotaligak piemetinaju, -Tatad, tev patik ka izskatas tava meitene?
Zinaju, ka jau kaveju, bet nolemu iedot asu bucu uz vaiga. Kaut kas neierasts, musu ikdieniskaja rita.
Vins speji palecas, laikam biju bijusi par klusu, ppiezzogoties lai iedotu bucu uz vaiga. Attapos uz gridas ar nobrazto delnu.
Sapiktojos, piecelos kajas veltot savam draugam niknu skatienu. Vins, redzot, ka piecelos tik peksni, skali noputas, un uzgrieza muguru, vien nosakot,-Aizsledz durvis aiz sevis. Ludzu.
Nelietis.
-Es jau ari esmu vieniga kas vinas sledz un ver vala! Un ta starp citu - Labrit tev ar'! - un pirms vins speja vel ko atbildet, sledzu durvis ciet.
Zinaju, ka esmu parsavusi par stripu, un ka man vajadzetu but saprotosai, piedodosai un.. bet es jutos aizvainota.
Peksna, asa sape vedera lika sevi manit. Puscela uz vilciena staciju, nespeju paiet, un turpinaju kustibu uz stacijas virzienu lenaka soli, saliekusies ka gados cienijama kundze.
Skaisti.. vilciens aizgajis. Rits tiesam bija iesacies ar "lielisku ievadu".
Skreju uz autobusu, censoties ignoret uz mirkli asas sapes vedera rajona.
Iesezoties atobusa, puscela uz sedvietu, kura bija autobusa beigas, salimu, paspedama vien noteikt - Man.. vajag apsesties.- Pec mirkla dunonja un karstums vaigos atgriezas. Cilveki parliekusies par mani centas mani uzrunat. Esot izsaukta atra palidziba. Nesaprazdama kur atrodos, lavos sevi iznest diviem sanitariem, nesaprazdama nedz kur mani nes, nedz kas.
